Guna ..tāds smaids caur asarām- kādreiz skatījos to filmu...

Aizgājušo svētku smaids...

Ingrid, nebija jums ar draudzeni pietiekamas pieredze ar lidojumiem...tā taču  dzīvē viscaur notiek, ka pieredze nāk pēc kritieniem, un pārsvarā saviem , no svešām kļūdām laikam mācās tikai ļoti gudri cilvēki, saņemto informāciju vispusīgi apsmadzeņojot, vai tad bērnībā un jaunībā tam ir laiks vai gribēšana, visu gribas pašam izprovēt, aptaustīt

ai, vēl par tiem lidojumiem...
mēs, savukārt, ar draudzeni no malkas šķūnīša jumta mēģinājām- daudz daudz kaprona lakatiņu kopā sasējām.....lakatiņi tad vējā plivinājās traki smuki, pašas gan...ne tik smuki piezemējāmies... man tad noveicās, bet draudzene salauza kāju!!!  

Jā, Tu ļoti ļoti labu rezumē 09:32 uzrakstīji...pat aizdomājos mazliet...man jau arī šis tas vēl jāmācās...aha..paldies Tev!:)

Ingrid, "vse mi ļudji, vse mi čeloveki!" Mums nepatīk, ja kāds par mums izsakās slikti, ja tas ir nepelnīti, man nav modes apvainot citus kaut kādos mistiskos nodarījumos. Ja par kādu to apgalvo, ka viņš ir tāds vai šitāds, tad jābūt konkrētām ziņām par faktiem. Esmu vairākos blogos ar cilvekiem runājusi par savstarpējo saskarsmi, visiem patīk, ja izturas cilvēcīgi, šajā gadījumā- bez savstarpējiem apvainojumiem. Nav taču bērnudārzs, kur savādāk nemāk, ka tika: tu tāds, ..tu arī tāds. Tas, ka daži nav apguvuši pieauguša cilvēka komunicēšanās iemaņas, apbēdina, un priecājos, ka vakar bija vienk. jauka pajokošanās!

molči gan!!!!   būsim tgd divas molčētājas, kšššššš!!!

bet vsp- man patika sarunas Tavā blogā palasīties- tādas nepiespiestas, vieglas un gaišas...un re, Inet- es taču vnr teicu: ne jau visos blogos "spārnotā armāda" ir klāt!!! un- ne visos sāk rupeklības kaisīt!! Tu esi forša, un- viņiem tmr ir ņuhs k-kāds- kas ir kas!:)

Ingrid, OK, "molču"!

un vispār- šodien atlido mana Mazā!!!! Ptr- ceļā uz lidostu 'Rīga'!!! /to es Tev, pa kluso pateicu, oki?/

nu ja!!! es jau to pašu!!   tagad tik bail, ka mājās būšot trakākie mīnusi... braukt tad gribas, ka vai nu!!! bet ne jau pa sniegiem un lediem!!! ..cik tur trūka, ka pagājušajā ziemā pie tēviem aizgāju!, un- tieši martā!!! nu vot- man gribas vēl šite; šaubos vai TUR ir nets, un līdz ar to- amigos...

Nu re, 5 jau arī ir daudz, labs stāžs!!!

visi te trakākie stāžisti!..man tad tikai 5 gadiņi februārī palika...paga- vai četri??? viss nojucis! tiesības tgd neatrodu- kur esmu iebāzusi???? Pirms- ar velo tik braukāju..

man nebija lauku, es izaugu viens ar mammīti.

...nu meitenes cik romantiskas atminas...es gan lazdas ..un berzos..lidu galotnes..pec tam laidos leja... ,bija kad koks neiztureja... bija kritiens...

Maiju, Tev taisnība 100 procentu! Laukus spēju novērtēt, kad pašai bērni uzradās!

Ineta,tad Tavi bērni daudz zaudēja,ja nebija lauku   manējie pat Tarzānus tēloja,kā jau laukos auguši,visi koki,kūtsaugšas un pašbūvētās mājiņas kokos bija viņu Vēl tagad reizēm kopīgi atceramies un smejamies,izrādās,es tikai tagad daudz ko uzzinu no viņu piedzīvojumiem

Re kā, man gan tas neienāca prātā. Mani bērni tikai no dīvāniem leca

Es arī bērnībā lecu un dabūju pamatīgu sutu,jo lietussargs bija sargājama manta, tie, tais laikos, nebija tik brīvi pieejami,kā tagad

Maija, atcerējos, tēvs man stastīja, ka bērnībā no kūtsaugšas(laukos man ļoti patika tur uzkāpt), tēvs ar lietussargu lecis

Ineta,tā ir,cilvēkam nav dots lidot...bet tiekties tuvāk debesīm neviens mums nevar aizliegt
kalnagar,tagad zināsi

Trakas, kas trakas... gribējās laikam visu apkārtni skaisti redzēt.
Starp citu, ja man pajautātu, kur man mana pilsētā patīk būt, tad- tas ir bijušas Trīsvienības baznīcas zvanutornis, kas tagad ir pārveidots par muzeju un pašā augšā ir skatutornis ar stilka jumtu un videokamerām uz visām 4 debess pusēm, kas ļauj pietuvināt interesējošu objektu