Mūsdienu realitate: arvien biežāk sanāk komunicēt inerneta vidē (e-pasts, skype, dažādi socialie tīkli), bet ir grūti komunicēt klātienē. Laika trūkums, kūtrums, bailes, slinkums...laikam kā kuru reizi, bet būtiskākais, ka paužot savu viedokli, japrot uzklausīt arī otrs cilvēks, sadzirdēt un "apstrādāt" viņa teikto Ja ir vēlēšanās rast sapratni, tad ar strīdu diez vai tas sanāks, jāpameklē kaut kāds kopsaucējs (un vēlams, lai tas nebūtu kā tai dziesmā "davai, naļivai, pogovorim)!".
No izlasītā Kā nebaidīties no attiecībām?:
"Dažkārt mēs strīdamies cits ar citu, pat īsti neieklausoties oponenta pozīcijā, kad ieklausāmies, tad saprotam, ka mūsu skatu punkti sakrīt, tikai mēs par to runājam citiem vārdiem...
... savstarpējā sapratne – tā nav samierināšanās un piekāpšanās, tas nav upuris par labu cita viedoklim, bet mēģinājums saprast cita viedokli un citu kā sevi. Tā ir dziļa tā fakta apzināšanās, ka mēs esam dažādi un mūsu centieni padarīt kādu labāku ir bezjēdzīgi. Mums atliek tikai viens – pieņemt vai nepieņemt kādu ciulvēku. Un censties pašiem kļūt labākiem.." .
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38715
Ineta,es nerunāju par tiem,kuri draudzējas ar saprātu,jūtām,intelektu,pieklājību,bet gan tiem švaukstiem,kam darbība skrien pa priekšu,un tikai tad saprāts ņem virsroku,kad ir par vēlu........Savaldībai un sava veida aprēķinam jābūt priekšlaicīgi,lai arī cik spēcīga būtu hormonu vai iejūtības uzbudinājums,kas nospiež visu pārējo,kas nepieciešams dzīvē !!!
Akademiska Valdibas sistema-provicesana-lai sadarbotos,vai atklatu nianeses-Atraitnis-ne Akademikis-jasaprot
Vasilij, nevajag ņemt nopietni tenkas, .. tenkas vēl nav fakti!
Ar liekam tenkam
Inet, ja nevar atrast sapratni ierastā veida, varbū vajag pamēģināt savādāk
Nav jau tik ļauni tie neta sakari, palīdz ar tālākiem radiem - draugiem kontaktēties!
Aleksndr, ar prātu visu nevar vadīt, tā ir afekta stāvoklī, bet dažam tas "afekts" ir gandrīz nepārtraukti , nu tas nemaz nav jautri, vai ne!
Manējās guļ, Bella man uz kājām iekārtojusies, Mia nikna par to, ka neļāvu "inspicēt" savu guļamistabu, kaut kur noslepās
KOLOSĀLI DZĪVE AR KĀJĀM GAISĀ ES AR TĀ GRIBU,BET JA NOPIETNI MĒS PAŠI JAU VAIRS NERUNĀJAM TIK PAT KĀ VIENS AR OTRU KO TAD KO BRĪNĪTIES KA ATTIECĪBAS PRAKTISKI VAIRS NEPASTĀV IR TIKAI ESEMEKI,SKAIPEKI UN VISI CITI .....
Tas ir mans darba vadītājs un instruktors,un inspektors......
Ko darīt....Katram savu padomu neieliksi....,otrs,ne katrs tevi klausīs,treškārt,katram sava psihe,pēc kuras vadās,nevis pēc prāta.Emocijas ir viņa stūrakmens.......
Aleksandr, Tev foršs "asistents"!
Tads darbs...agentura
Vasilij, protams, pie virtuālas mīlestības apbērnoties nevar
Aleksandr, jaunekļiem-karstgalvjiem tas vēl jaiemācās... tā ka var iesmaidīt!
Un ko tad ar tiem vecajiem-nekompetentajiem darīt? Atmest ar roku vai runāties?
(atzīsos - esmu darījusi gan tā, gan ta, jo arī mani ledus nervi dažkārt neiztur, un gribas vienk. pasūtīt...).
Slepene Milestiba..atraitnis,bernu but nevar
Ineta,tas ir vecuma (jaunekļi-karstgalvji) vai neaudzināšanas - nekompetences vaina ....
Ance, pateicos!
Vasilij, 2 arī ir labs skaits!
Guna, kā vienmēr, kaķi foršie!
Piekrītu, jāpiedomā, ..man vienmēr sasmaidina teksti... "runāju, ko domāju", lai gan redzams, ka sakāmo spļauj āra tikai, lai paspļaudītos! Var jau to pašu domu pateikt tā lai apvainotu otru vai arī neitrālāk.
Britukam ar oficali apstiprinato treso
Apsveicu māmiņa----!!!!!