Paveroties apkārt aizdomajos, ka cilvēkiem dažkārt grūti sadzīvot, bet vēl grūtāk ar godu un pa skaisto šķirties... nevar īsti saprast, kadēļ plēšas ar zobiem un nagiem, ..par visu ko, par mantu, bērniem, zaudētām ilūzijām, ..no malas ir ļoti briesmīgi to vērot. Apvainojumu birums uz it kā mīlētu un cienītu agrāk cilvēku!, nu kur paliek cilvēcība ..vai greizsirdībai, skaudībai, naidam ir tik milzīgs un postošs pārspēks par cieņu, mīlestību, līdzcietību.. cilvēku ego?
Attiecību salaušana ..zudusi tā trauslā cieņas atslēdziņa..tiek zaudēta ne tika cieņa pret otru cilvēku, bet arī pašcieņa, tikai pats to ne redz, ne apzinās aiz paštaisnības plīvura!
Tas nav vispārinājums, vienk. bieži nākas ar šķiršanās rituālu saskarties.
Atslegas vārdi: dzīve38617, attiecības38715, šķiršanās0
Visam ir sava robeža. Ja jūti kad neiet, tad nevajag mocīt sevi un citus. Uzskatu ka nevajag iet līdz riebumam.Ir cilvēki kas zaudējuši pašcieņu un ļauj lai kāds viņus ekspluatē, paši raud spilvenā, bet to izbeigt ir par švaku. Laikam tam cilvēkam nav pretenzijas pret sevis spīdzināšanu - tātad nav pašcieņa....
Visbiežāk jau škiršanās noris tad, kad vismaz vienam no pāra ir tik slikti kopdzīvē, ka - pa acīm jau nāk ārā... un tad tiešām ir dikti grūti saglabāt- pašcieņu- un neizteikties par to otru visu , ko nu gribētos pateikt. Liekas, ka nu jau ir vienalga- ja sāp man, tad lai otram arī tā dzīve neliktos kā rožu lauks.. nu tik izteikšos.No malas dikti nesmuki izskatās un izklausās, tomēr - var saprast to, kuram sirds pilna-- varbūt pirmo reizi mūžā ir sadrosmējies pateikt to, ko patiesībā domā un jūt...
Ne par velti taču - šķiršanās ir ilglaicīgs process- retikad izšķirās ar pirmo piegājienu, kur nu vēl - ja ir bērni.
skaisti aiziet--virsrakstam nav ne vainas...ne velti krievu dziesmas viena ir vardi: rasstavanje-malenkaja smert....ir kautkas kopigs kad cilveks,kam esi atdevis savu dveseli,tevi atstaj...sajuta tiessi taada,,ka dzivot nav vairs jegas....iipassi,ja ssis cilveks ir tevi Dievinaajis....un pekssni tu vinam esi liels NEKAS....mana izpratnee,ja ir bijis kautkas tiessam iists,(tuviiba,milestiba)),tad, ja arii sskiras,tad,tam,kas aiziet nekad nav vienalga,kas notiek ar otru,,nemaz nerunajot par to,ka varetu vinu apliet ar samazgaam....sskirssanas parada,kada ir bijusi patiesaa attieksme pret cilveeku,,bez maskaam...
Savu neatrisinato problēmu uzvelšana citam.. nu nozags laiku, enerģiju, i pašam i citiem..bet problema paliks neatrisināta.
Tikai tad, kad būsi ticis galā ar pagātni un sakārtojis tagadni, varēsi priecīgu sirdi iesoļot paša radītajā nākotnē.http://sirdscels.blogspot.com/2013/04/energijas-zagli.html
Kāda mīlestība vairs,kad esi nodots,piesmiets un visa tava dzīve izvarrota,kā var skais
ti aiziet,ja nu vienīgi zemzemē skaisti pavadīs un nav ne skumju,ne jūtu,neasaru,tik bezgalīgs miers . . .
Cits nospļaujas un aiziet,ka nav kazai piena,salej atpakaļ,bet . . citam jāmokās visu
atlikušo mūžu,jo mantu var sadalīt,bet kā ar kopīgi radītiem bērniem? Tā sāp un sāpējis ir gadus trīsdesmit,Līdz kapusmilts visu izdzēsīs Un nepaliks pat atmiņu.
Visvaldi, laikam bloga ieraksts nav lasīts , kā arī saruna ar citiem amigosiešiem nav interesējusi... ar virsraksta izlasīšanu dažkārt nepietiek, lai sanāktu saruna par tēmu, kas šoreiz izvēlēta, tai nav nekāda sakara ar pašnāvībām.
ko nozime SKAISTI AIZIET ? no skatuves , no drauga , no makslas , no sporta .
JA, tur vaig aiziet ar cienu un godu . BET tas nav visiem dots . JO SKAISTI AIZIET VAR TIKAIS SPECIGI CILVEKI . bet no dzives nevar skaisti aiziet . vai viniem ir dzila depresija kuru tuvie cilveki nav pamanijusi , un visparigi ir 1000 iemeslu slimiba utt.
KAS AIZIET NO DZIVES LAPRATIGI , TAS IR GLEVULIS , NODEVEJS , STULBENIS .
NE TU ESI SEV DZIVIBU DEVIS , NE TEV IR TIESIBAS PASAM ATNEMT .vienalga cik sudigi nejiet pa DZIVI , cinies , sodien ir sudigi nu loti sudigi , cinies nepadodies
un rit bus labi , bet parit tu pasmiesies par savu dumjo aizvakardienas nodomu.
DZIVE IR SKAISTA , BET SKAISTI DZIVOT IR VEL LABAK .
At tiesu.... kā gordija mezlu nepārcērtas Attiecības...
attiecības beidzas tad- kad tās tik tiešām ir beigušās....nav ne mīlestības, ne naida
man ta nava bijis
...bez riebeklībām var iztikt....sakravā somiņu un aizej.......tad nebūs uz kā dusmas izgāst.....ja izlem šķirties un turpat blakus dzīvo......tos pārus neapskaužu
sklaisti.
..nez vai tas atbilstu tēmai...smaidīt īpaši nav par ko , un figas kabatā turēt tas ir riebīgi
Nu ...Šķirties ar smaidu un figu kabatā
kuku, iesaki savu versiju
Jā , tieši tā - virsraksts iespaidīgs
kuku, Tu laikam iespaidojies no mana ne ipasi veiksmīgā bloga nosaukuma(labakam piedāvajumu nebija, jau biju izsludinajusi, ka ņemsu vērā ieteikumus)..Tev kaut kā uz kapraču stāstiņiem velk
solvit, jāpiekrīt!
Jā ... no literatūras spriežot vairāk darba bij kapračiem , nevis advokātiem ...
Dzīves režisors tā ir uzbūvējis šo filmu, ka cilvēkam ir dots prāts, līdz ar to emocijas, kas viens otru nepārtraukti čakarē.
Nu tad jau Tu neko daudz nevari zināt, tikai citu subjektīvās atmiņas , ietērptas literārā formā