Kū kolīt - pilnībā Tev piekrītu... bet tur ir vainīgs mūsu ego...

http://www.youtube.com/watch?v=fpvWmOBHKrE
Saprast...sevi un otru vai kopumā situāciju!

Elit, ja, tā vajadzētu būt, ka nosoda.

Mēs daudz ko neprotam izdarīt skaisti...

Jautrī, ja, šķiršanās un pamestie bērni, pusbareņi...vecāku atrunas, ka ko tad bērnam dos, ja pašam tik vien sanāk izdzīvošanai, diemžēl realitāte un bezatbildības kalngali bieži jāredz...smieklīgākais(vai traģiskākais), ka , mēģinot piedzīt uzturlīdzekļus, nereti otrs sāk pirmo aplaistīt samazgām un cenšoties bērnu dabūt savā ikdienas aizgādībā,  stāstīt, ka viņš nu būs tas rūpīgais un gādīgais (tas nekas, ka pāris gadus vispār neinteresējās), ar steigu tiek pirkti mobilie telefoni, bērni rauti uz visādiem atrakciju parkiem, lutināti un izklaidēti, lai tik pārvilinātu savā pusē. No malas izskatās pēc parodijas, tik pats "aktieris" tā aizraujas, ka reāli šauj pār strīpu.

Ja visa SABIEDRIIBA nosodiitu publisko nelieti,tad nebuutu to ribekliibu tik daudz,bet......sabiedriibai jau  p a t ii k  tomeer taa  ,,veljas mazgaasana,,.......tur tas suns aprakts!!!!!

man tas darbs drīzāk saistās ar šķiršanās sekām-juridiski lietas nenoformē,tēvs sāk tikties ar citu,dēls ,kurš palicis pie tēva un vecmāmiņas cieš-māte reāli neinteresējas,materiālo palīdzību nesniedz/kaut skolas lietu iegādei,tak bērni ātri aug-apavus un drēbes vajag...nu kā jau visiem/,māte -izteikusies ,ka grib atgriezties-un cietējs -bērns.

Nau,ko,piebilst,ne atnemt.Taisniba vien ir.

Vēl viens mans novērojums...teorētiski cilvēki saprot, ka paši ir atbildīgi par savu attiecību kvalitāti, kā arī to, ka bērns rodas no 2 cilvēkiem, jāaudzina abiem, bet...kā nonāk līdz praksei, tā čušs vien sanāk > visa filosofēšana apgriežas kājām gaisā, kad lietas grozās pašam, tad vairs nav ne atbildīgi, ne cēli, ne godprātīgi (atgādinu, nevispārinu, vienk. novērojumi iz dzīves!).

...piekritu Tev Daiga...

Nezinu - iespējams ka mani nosauks par naivu... bet es esmu par to ka jāšķiras ir draudzīgi... pēc principa - kļūījāmies,  esam dažādi, nesanāk lai kā kāda no mums gribētos būt kopā...

Elit, tā ir, un temperaments, un jūtu uzbanngojumi, viss jau dabiski ir...tikai skata no malas uz sevi nav... tādēļ aizdomājos, cik milzīgs spēks naidam..laikam ne velti cīnītāji pirms tuvcīņas sevi uzkurina, vairo cīņassparu, viss notiek pašplūsmā, bloķējot skaidro saprātu

INETA,un mentalitaate temperaments arii buutu veeraa njemams,bet zinu,ka tomeer runa ir par to,ka,ja izskjiirushies-nevajadzeetu publiski mazgaat ,,netiiro velju,,un staastiit-kurr kaados caurumos piesmejis-kaa TE chatos viens/otrs savu bijusho kjengaa,un bijusii vinju ne mazaak kjengaa arii-ar radu rakstiem ieskaitot!  Gribeedama ,,apskaidrot,, skaisto ,,aizieshanu,,-skjirshanos- uzrausies vieniigi uz rupjiibaam,kaa to dabuuju es!

Pūķīt, ja, nosaukums nav īsti veiksmīgs..varētu palabot, bet ko likt vietā..ņemšu vērā idejas

Patika DAIGAS koments Patiess!

Izlasot tikai bloga nosaukumu, padomāju, ka bēres kādam. Nu labi, ka visi sveiki un veseli.

Daiga, jā, jūtu aizstāšana ar provātīpašnieciskām tieksmēm>ultimātiem... vai tas būtu kompromiss..apšaubāms, vai ne. Diemžel man biežāk nācies saskarties tieši ar vīriešu nekorekto uzvedību.

Ineta  - man ļoti iepatikās Tava bloga nosaukums šai tēmai... liek aizdomāties...
Bet pie šīm daudzajān šķiršanām daudzos gadījumos vainīgas nav pašas sievietes...
Ļoti daudzos gadījumos sieviete apprecoties iedomājas ka vīrs - tas ir viņas privātīpašums...  un šīs mūžīgās aizdomas, pilnīga kontrole (kas Tev zvanīja, kāpēc tik vēlu no darba, kur tu iesi, kur tu biji, utt.) . Vai tad tā ir dzīve?  Un tad pienāk tas brīdis ka vīrietis saprot... tālāk tā viņš vairs nevēlas... loģiski seko šķiršanās... un te atkal sākas... cik sieviešu nepiedraud - ka ja viņš aizies, viņš bērnus nekad neredzēs... es nezinu - bet man liekas ka ir ļoti maz tādu vīriešu kas spēj paziņot šādu ultimātu. Un te arī sākas "kara cirvja trīšana". Sākas publiska visas netīrās veļas mazgāšana. Es jau negribu te vīrieti mālēt baltu bet sievieti - melnu. Vienkārši esmu tādas situācijas redzējusi... kad vīrietis aiziet... un nevis pie citas... bet vienkārši tādēļ ka savādāk nevar.
Un vēl ja nedaudz novirzās no tēmas - cik dauz jauno sieviešu neizziet  uz galēju lēmumu lai pieturētu vīrieti  - dzemdēt bērnu? Un par kādu gan attiecību noturīgumu var būt runa ja tās tiek celtas uz šādiem pamatiem.

man nerodas vēlēšanās nolamāties, kad uz kājas uzkāpj, lai gan pēc zinātnieku-pētnieku atzinumiem skaļa kliegšana mazina sāpes

...un ,,kuljturku,,jau neimaaciisi kaadam,kas vispaar neprot GODU un CIENJU saprast.miiljaa INETA!   ..........tad Tev jaakljuust par muljkju maates vagiinu,nevis p-ezhu,un no jauna japiedzemdee par Cilveeku!!!!