Atslegas vārdi: Dzīve38617
Te jau galīga bezizeja,jo turp tikt viegli,bet atpakaļ,stipri jāpapūlās,lai kaut ko mainītu.Tad jau nožēlot būs par vēlu.
Super,ta ari darisu................
Aga , kā saka mans draugs Vasja : ,,Ņepoščupaješ - ne uznaješ !,,
Aste gaisā–dzīve augšā Laikam ,nabadziņam,pukas spieda Filozofi,zin.....
Taads brangs RIZHAKS.....neizskataas,ka kaut ko nozheelos......!
Abejādi nav labi..es teiktu..Labāk darīt un nenožēlot!
Būtu tomēr jāpadarbina pelēkās rieviņas, pirms ko sākt darīt , lai nenonāktu kā kaķis slazdā .
Anita.... ...es jau tāds- prāta cilvēks nekad nenodedzinu tiltus aiz sevis un pirms ieiešanas kur apsekoju vai būs rezerves izeja....
Ineta....grauzt noteikti nē ...kaut tā sajūta- a ja nu būtu bijis!!! - ir nepatīkama...
Izdarītais dažkārt ir riktīga karote darvas, kas sabojā visu medus mucu(turpmāko dzīvi), bet neizdarītais ir nerealizēta fantāzija, un par tādu sapņu zilo putnu arī paliek. Nožēlot kaut ko- grauzt sevi, jacenšas no šādām izjūtām atbrīvoties.
Viss atkarīgs no iespējas vajadzības gadījumā tomēr ieslēgt atpakaļgaitu...laikam.
Man ir slēpta klaustrofobija. Gan liftā, gan attiecībās. Ja nav rezerves izejas un āmuriņa stikla izsišanai blakus, es uzreiz jūtos nevisai. Apmēram, kā tas minka...
Dari ko darīdams, bet rezerves izeju gan - pameklē...