kavēties pie Atmiņu Ugunskura...Ineta...ir nedziedāt dziesmas un nesērot...par kaut kādiem zudušiem Skaistiem laikiem...bet IESMIET par jaukākiem mirķiem...

    kas tik ar Tevi nav nodarbojies...pat keramiķis un stikla pūtējs...   

Nu vot...visu ATCEROS un porcelāna protēzīti---kur tā palikusi

   Tad ...Tev ..Anda ir bijis patrāpījies kāds zeltkalis...kur var tikt pie platīna...

solīts, kā zināms, makā nekrīt... tik te nevienu solītāju neredzu! Kur tādi ir šeit, tagad!!!

atmiņas, kas bijis..vai fantāzijas jaukas vai uztraukumi, kas būs, par to tik domas raisās, bet , kas ir tagad, šobrīd, izjust šo mirkli - to iemācīties nemaz nav tik viegli...

nuja ka sarunu Biedri---bet ne partijas biedri...kur kāds kaut ko Solīs un visi balsos

Tiesi ta.Pasi vinas veidojam.

pirmo reizi ko tādu dzirdu SENSĀCIJA!!!---agrāk teica, ka esot ar štoku, bez zobiem, parūkā...vēl brillēs uzlika...un platīna mākslīgās gūžas- Zelta Meitene- ATCEROS

konstatēju, ka vairums vīriešu uzrakstīto dziesmu taču ir par atmiņām. parasti jau tādām, kas ir ilgošanās pēc kaut kā pozitīva pagātnē.  

An Da, nu kapēc man jāredz netā kādam cauri, pasaki vismaz vienu iemeslu! Mēs taču te neesam ne radi, ne koleģi, nekas vairāk, ka tik vakara sarunbiedri!

    Anda...nenoliec sevi,pati jau arī esi...jauna ,slaida ar maziem pupiņiem...

kā visas- puķites uz rakstāmgalda....- jauna, slaida, mazi pupiņi???

dziesmiņa par atmiņām.  

Ar mandeļkoka ekstraktu----Vīraks...
Un tik kvēpini...kā Ineta neredz cauri??? dūmiem

....Anda ..neuzminēji...par masāžisti...

...pielej ugunij ēterisko eļļu...lai labāk deg...

Pūcīte par Veceni   strādā....

ivariņ, tu mans vīriņš, es tav sieviņ. kas tur ko nesaprast. mēs abi visu atceramies.   

   kur te vīrs un kura tā sieva... ...dur dom...