Dzeja ... un terapija

4. mai 2014. 09:16

Nē, nē, dzeju nerakstu, bet laikam derētu dažkārt pamēģināt. Smīkņā, vai ne?

Tāpat kā netā dažkārt gadās pasmīkņāt par kāda virtuālajiem dzejojumiem.
Nerunāju par plaģiātu(svešu dzejoļu ievietošanu bez atsaucēm, tādā veidā, uzdodot tos par saviem).

Dažkārt tiek apspriests autora netalantīgums, vecas plates efekts, grafomānija...BET, ziniet, ka ir tāda DZEJAS TERAPIJA?
Ir  reizes, kad cilvēkam kas nav jāmācās speciāli, viņš sajūtu līmenī zina, kā ir jārīkojas... šajā gadījumā, mēģina pats saviem spēkiem dziedināties, relaksēties, izmantojot dzejas terapiju. Dzejas terapija iekļauj sevī gan dzejas klausīšanos, lasīšanu, rakstīšanu....


Piedāvāju 2 neta adreses, interesanti apraksti.
Der palasīt, varbūt tad citreiz, lasot netā dzeju, iztiksim bez nievām, un paši kādā  neta blogā mēģināsim ko padzejot (ja ļoti kautrējas, varot rakstīt dienasgrāmatu vai dzejas darbus glabāt kādā slēptuvītē)

http://www.sieviesuklubs.lv/psihologija/dzejas-terapija-36171/

http://www.delfi.lv/sievietem/health/medicine/dzejas-terapija-izmanto-vardu-dziedinosas-spejas.d?id=8047100

Atslegas vārdi: dzeja18358, psiholoģija4808, dziedniecība18, terapija0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (82)

Jut i. 4. mai 2014. 13:09

..lasa kåds, ja manu dzeju-
..virtuåli sit pa seju,-
..nesėzjam pie viena galda,-
.izrådås,ka krievi valda!..

max m. 4. mai 2014. 12:57

Ineta,kad nestràdà,izrok arii ko interesantu

max m. 4. mai 2014. 12:55

Nakts viesim labi sanàk humoristiski pantini.No ikdienas, viegli kà shlàgeri.Cik saprotu rakstàs arii laikam momentà un ar labàm atskanàm.

Dzēsts profils 4. mai 2014. 12:30

Atri lēni ka tik jautri                                      
Mans tā piemidz aci kautri                             
Ja vēl prastu rakstīt dzeju        
Kukulturāli lūgt uz deju                
Būt Meiču sirdīm vaļā vārti          
No bučām būtu vaigi  sārti                                    
                           

Ineta L. 4. mai 2014. 12:16

  ātri gan Tev terapeitiskā iedarbība Jautri!

Dzēsts profils 4. mai 2014. 12:12

Deja dzeja terāpeja
Lasītājam šķība seja
Nesaprot suns kas pa joku
Saimnieks kastē skatās spoku               

Labi tam kas neprot lasīt
Nevajag tam galvu kasīt
Smadzeņu ja nava iekšā
Svarīgāk lai bļoda priekšā                          

Gribu es sev suņa dzīvi
Kaut ar reti palaiž brīvi
Baro paglauda un gulda
Nosprieda tā  „vecais mulda””                     

Ineta L. 4. mai 2014. 12:11

Līva, aplausi!

Dzēsts profils 4. mai 2014. 12:10

jauki cilvēki apkārt ir vislabākā terapija... tāda terapija, ka terapija nav nepieciešama

Ineta L. 4. mai 2014. 12:07

Ir dažādas dzīves stila "manieres": stagnātiska, "mainies uz augšu", "pofigistiskā" ..var turpināt...

Aleksandrs V. 4. mai 2014. 12:06

Jauku dienu - VISIEM !

Aleksandrs V. 4. mai 2014. 12:01

..tur tā lieta,ka liels spēks....Bet ja to varētu izskaust,un iet uz pozitīvo pusi,tad būtu mīlīgāka vide.

Ineta L. 4. mai 2014. 11:59

Hm, ieradumam liels spēks, Aleksandr?

Aleksandrs V. 4. mai 2014. 11:57

Te ir daudz variantu....Ir tādi,kuri saklausa,rīkojās,kā iesaka,bet tā vai citādi paliek pie sava ārējā izskata, jo nevar pārkāpt savu slieksni......

Ineta L. 4. mai 2014. 11:56

Man šķiet, ka savu izjūtu materializēšana, t.i. uzrakstīšana jau ir daļa no pašanalīzes un solis uz sevis izprašanu.
Kads varētu padalīties savā pieredzē, kam tā tēlainā domāšana!
Laima, paldies viņai, jau deva savu skatījumu

Dzēsts profils 4. mai 2014. 11:53

Taisnība vien ir..labais paceļ omu, labie vārdi sirdī atsaucās..ja no tāda viedokļa, tad jau sanāk ka terapija..

Ineta L. 4. mai 2014. 11:45

Jā, Aleksandr, gadās, gadās, dzirdēt vēl nav sadzirdēt

Aleksandrs V. 4. mai 2014. 11:36

Te jau tas suns aprakts,ka katrs cenšas izteikt savu,neieklausoties,neiedziļinoties otrā,un tas būtu pareizākais vai vēlamākais....
Jebkurš ieteikums,jebkura darbība,kura nes labvēlību otram - ir TERĀPIJA..... !!!

Ineta L. 4. mai 2014. 11:30

Ingrid, ņemot vērā, ka man ir pašvaki ar tēlaino domāšanu, bet patīk daudz ko izzināt, tad nu sanāk kā sanāk, -ja ieraugu ko interesantu, ir vēlme ieteikt.
Informācijas gūzma ir tik milzīga, ka varētu sērfotu un sērfot pa netu, TV, bibliotekām, kultūras pasākumiem, ekskursijām, bet tam visam mūsu dzīves laikam nepietiktu, lai apgūtu vismaz daļu.
Mani interesē, ja kads cits ko iesaka, sanak papētīt tuvāk, tad jau redzi, jūti, vai der vai ne pašai/-am.

Ineta L. 4. mai 2014. 11:26

Nestrīdēšos par terminiem, man šķiet, ka relaksacija ir šaurāks jēdziens, paredzot atslābināšanos, atpūtu. Un kāpēc mēs nevarētu būt paši sev dziedinātāji-terapeiti?

Ingrida X. 4. mai 2014. 11:25

   Man patīk tas, kā Tu savos blogos padalies ar kādu info, kas varētu būt saistošs vēl kādam. Tā, Tevis ierosināta, 'iebraucu' un aizrāvos Ineses Prisjolkovas "Pozitīvās domāšanas centra „Pavasara studija”" paustajās domās :)
   Par relaksāciju runājot, man gan visvairāk dodošā šķiet DABA!!! Tad, kad esi ar to vienatnē, vai kopā ar Cilvēku, ar kuru kopā būt viegli. Vnm, kad izdodas pabūt mežā, pie kāda no dīķiem vai ezeriņiem.. pie jūras, kur cilvēku pamaz, bet toties- jūras- daudz!.. nu tad ir tā foršā, iekšēji vieglā sajūta, jo- izdevies atlaist to atsperi sevī..

Autorizācija

Ienākt