Man nekad nav paticis stavēt rindās, tad daži tā mēdz stumto to rindu, līst otra "intīmajā zonā", fuuu, tālaāk no tādām vietām, šķiet, ka visu enerģigu nosūc, vēl pieburkšķ ar negācijām pilnas ausis!

Nav jau tā,ka uzreiz būtu jākrīt galejībās,bet tāds neliels tārpiņš ir.Labākā gadījumā,stimuls kustēties jestrāk.
Ir man viena radiniece,kura to tik vien dara kā sūkstās par savām problēmām.Sākot no tā,kā ar aizcietiējumiem mokās,līdz darba problēmām.
Teiksim,kāda jēga man stāstīt draudzenei par savām problēmām?Viņa tāpat nepalīdzēs,pašam vien jātiek galā.Toties garīgo var nomaitāt.Vai man to vajag?

wawwwwwwwwwwwww

Tieši tā, Inet, kaut esi modrs, citreiz visas sistēmas neiedarbojas, vai uz brīdi paliec neuzmanīgāks....

No vampīriem vai nu jamūk vai jātur gatāvībā "apses miets" un "ķiploku krelles"
Nevar nosūkt enerģiju no tā, kurš to labprātīgi neatdod, ir daži panēmieni pret šādiem cilvēkiem, bet galvenais- pašam jabūt garā stipram
   Ir nācies izjust pašai arī, un, teikšu atklāti, visādi ir gājis, jo ne katrreiz esi neievainojams, kad visas aizsardzības sistēmas darbotos.

Nu ja tieši par bloga tēmu (iejaukšos jūsu sarunā), par pretējo, ir tādi cilvēki, kuri tavu enerģiju pirmssākotnēji jau saskalda un tad izsūc..'.var jau saukt kā grib, citi par enerģijas vampīriem vai tā kautkā. Un arī tēmas citas nav ko runāt, arī satiekoties, tik par savām nedienām. Jo tu esi 0. Vot no tādiem jāmūk pa lielu gabalu.

Ati, nu tā gan nevarētu būt. Varbūt dažkārt ir tās domas, oi, cik forši, man arī to/tā gribētos, ... man sķiet, ka tādi, kuri ir nenovīdīgi, nemaz tik bieži nav. Bet katrs , protams, spriež pēs savas pieredzes un apkārtējo redzamās reakcijas.

Ļoti reti,kad prieku sagādā cita veiksme,vai panākumi.Uzreiz ir-a kā ta es,a kāpēc ne man!

Tas bija kā piemērs, iespējams, neprecīzs

Nu re.Viss spektrs-ziņkārība,skaudība,neticība,slinkums...
Nemanuju tikai-kā viņai paveicies!

Ati, nu parpratu, labi, ka viss atrisinājās. Mēs vienreiz ar družkām uztaisījām eksperimentu: tika pateikta viena īsa frāze, piemēram: es vakar darīju... nu vienalga, kaut vai biju uz kino. Tad apkopojām info, kas no klausītājām pirmais iešāvās prātā-secinājumi, emocijas, domas: bija 5 dažādi varianti, pilnīgi dazādi, piem:1/ o, interesanti, kāda jauna filma, būs man arī jāaiziet; 2/interesanti, kas viņu paaicinaja, ar ko kopā gāja, kāpēc mani nepasauca, 3/ kultūras pasākumi, tas ir forši, bet tērēt laiku kino, kad jutubā visu var redzēt..,4/atkal tā Ineta vazājas apkārt, dārziņš noteikti aizaudzis, ar mani arī nekad laika nav tikties 5/ko lielies....

Es arī brīnos!

Atiņ, kā es tā, ui, ui!!!

roli, tad tā ir vienpusēja saite, un kā saki, viena puse neprot "atjaunoties", tad ir labākais variants, laikus pašķirties, tad nebūs pārdzīvojumu par atdotiem gadiem ..., tāds mans uzskats. Bet tas jau dabīgi, ka jamāk dot no sevis ko jauku, bet ne ļaut iztukšot, vai ne!

Ingrid, tā jau ir, visādi notiek, ne vienreiz vien teksts ir dzirdēts, ka sevi lauzt nevajag, bet, ja ir kāds iekšējs potenciāls, grēks būtu to nepilnveidot, vai to pašu attieksmi pret dzīvi, mērķiem pārskatīt...motivācijai ir liels spēks, ja nav motivācijas.. nu apātija vai dusmas, tas nav jauki ne pašam, ne "sašam".  Zini, maus te nupat darba bija ikgadējā vērtēšana, nu jauki par sevi lasīt, ka esi patīkams kolēeģis un proti risināt problēmas saspringtās situacijās...  bet dažreiz "ļetatj ohota"!

dziesma " mēs pārtiekam viens no otra "... tas ir burtiski...kā filmā dzīvie miroņi...
           ja kāds mūs pievelk mēs ēdam viņu nost (enerģētiski) ,kamēr apēdam ja vien viņš
           nemāk atjaunoties...    

Fūūj Inet,Tu šodien tikai uz slikto pusi velc.Es to labo variantu domāju.

At, kadu tādu? programmētāju?  Nu tad pēc laiciņa var sākt runāt par "pamatrosil i brosil" "vse mužiki/babi svo..."

... tas, ka cilvēks nestāv uz vietas, bet- pilnveidojas, forši!!! Tikai forši vairs nav tas /es Tevis- 09:20- uzrakstītā sakarā/, ja tik tālu sevi "nopulējis", ka pazaudējis jau pats sevi.. man bija draudzene, tas jau ir sen, no skolas laikiem, kas- gāja uz mērķi- būt tādai, kāda vēlas būt, neatlaidīgi ļoti; visādās ziņās- gan sava rakstura pilnveidē, izaugsmē, ai, nu značit- "sevi uztaisīt par sevi", gan savas dzīves sakārtošanā pēc modeļa, nosprausta.... tas bija traki!!! Satiekos, runājos, bet- nesaprotu- ar ko īsti... Tā mēs pazaudējāmies viena otrai. Pagāja gadi, daudz, līdz nejauši pavisam, atkalsatikāmies!!! UN- zini??- izejot dzīvē cauri ne vienam vien grūtumam, šie uzslāņojumi bija- pazuduši!!!! Goda v.!!!! Palicis foršs, gaišs, labuvēlošs cilvēks. Tagad- viens no man vistuvākajiem cilvēciņiem... visādi notiek...

Bet,kad izdodās tādu satikt...