Katrs,protams, pats izvēlas savu garīgo ceļu,bet sektantu darbošanos es neatbalstu,jo ir dzirdēts par bēdīgiem iznākumiem.

Manuprāt, tas ne vienmēr tā ir. Dzīve visu izkārto pēc sava prāta. Tomē es negribu kategoriski noliegt.Gēni arī dara savu.

Manuprāt, bērna dēļ nav jāatgriežas,jo šādā situācijā cietēja būs ne tikai sieviete pati, gan galvenokārt bērns. Uz ko gan viņa cer? Ja domā saglabāt ģimeni, tad tā ir pēdējā muļķība. Viņai ir jādomā par savu dzīvi,jo bērns šo "upurēšanos" vēlāk nenovērtēs tā,kā viņai būtu gribējies. Kāds gan ģimenes modelis veidosies bērnam?Ilgākais laiks varētu būt gads, bet varētu būt arī tikai mēnesis,kad viņa galīgi sapratīs, ka tas viss ir velti.Valentīna