Parasti aptaujās ir mazāk atbilžu variantu, nekā man vajag, līdz ar to bieži nākas izvēlēties sev tuvāko nevis tādu, kas atbilstu maniem uzskatiem.     Ja jākomentē, piemēram, atbilde "cits", tad gan gadās kādreiz samelot, lai neprasa, ko nevajag.    

Man ik pa laikam tādi te uzrodas un tas priecē.     Sliktākajā gadījumā, ja negribas sarunāties, var palasīt info citu profilā, jo daži tiešām liek pasmaidīt.   

Zavisit ot togo, po4emu nuzzno porvatj... Jesli est stabiljnie otna6enija, kotorie ho4etsa sohranitj, to stoit sprositj sebja: stoit li riskovatj i tak rezko menjatj svoju zziznj i znaje6 li to4no na 4to pomenjae6...
Esli otna6enija ne dlja Vas, to tak i nado govoritj -> boljno, no 4estno...

Manā skatījumā labs cilvēks ir patiess, atvērts, atsaucīgs, izpalīdzīgs... Protams, arī šīm īpašībām ir jābūt ar mēra sajūtu, jo lai cilvēks tiešām spētu būt labs, viņam jābūt arī dzīvesgudram, kas savukārt sevī iekļauj daudzus dažādus faktorus...

Man šķiet, ka vīrieši parasti nesola, vienkārši dara.

Tāpēc, ka bērni grib ātrā pieaugt. :)

Pieaugt arī agrāk gribējās ātrāk, bet agrāk nebijām tik rupji, tik apsēsti ar mūsdienu tehnoloģijām, nebija tāds naudas kults...

:D Varbūt zemes pievilkšanas spēks.
Visas gan to nedara, bet esmu piefiksējusi, ka reizēm automātiski gribas atvērt to muti vaļā, kaut reāli var uzkrāsot skropstas kaut vai sarunājoties. :) Starp citu, man nav garas skropstas, tās drīzāk ir salīdzinoši īsas.

Skatītos pēc situācijas...
Vispār pazīstot sevi, es droši vien piedotu, bet otro iespēju tomēr nedotu, jo man ir savs lepnums un pašcieņa. Parasti es cilvēkiem dodu otro iespēju, jo katram var gadīties, bet krāpšana ir viens no izņēmumiem tāpēc, ka, manuprāt, tā ir klaja nodevība, bet nodevību piedot nedrīkst...