Par cik mans darbs ir saistīts ar - kosmētikas un skaistumkopšanas jomu- tad uz visu šo štelli skatos biku savādāk. Ir ļoti apsveicami, ja sievietei  daba un vecāki ir devuši  labus gēnus- un izskats arī brieduma gados ir labs. Taču- ne vienmēr tas tā ir, plusā vēl mūsu dzīvesritms, ieradumi, viss , kas var ietekmēt šo izskatu. Tāpat- ziemeļnieki nav tik koši krāsās, kā dienvidnieki..
Par dekoratīvo kosmētiku ir daudz mītu  un pārspīlējumu, tāpat kā - nezināšanas- ko lietot un kā lietot. Pašai- mierīgi varu iziet uz ielas neuzkrāsojusies, taču- labi zinu- ko un kā ar krāsām  var izcelt, lai izskatītos pavisam labi.Un - patīk tas process.

Dabiskumā.
http://attiecibas.espati.lv/index/view/raksts/10-lietas-ko-vins-ievero-redzot-tevi-kailu-pirmo-reizi/id/2169/

Par sevi teikshu,ne par citaam,Es kad neesmu uzkrasojusies izkatos jaunaaka,miiliigaaka..Kad uzkraasojos=uij!!! protams seksiigaaka... Runaa jau,ka skaista-nekaadu defektu,krunku nav,bet ,,uzkraasoties,,patiik gan!!!!

Krāsojos reti, jo nav nepieciešamības, mani dabas krāsa nav apdalījušas. Skaistums nāk no iekšām....

ne jau vienmēr noteicošais ir MANA VĒLME - vēl ir darba specifika ... kura nosaka kosmētikas daudzumu un pielietojumu, lai kā sieviete vēlētos to lietot ...ir jāņem vērā DRĪKST vai NEdriikst ..

Tur jau tie sū---ka tiek slēpts. nejau zem smiņķu kārtas, bet zem pārprastās morāles.

izeju uz principu...kas par daudz, tas par skādi:) pietiek iezīmēt acis un lūpas vietā, lai vērīgāk redzētu un prasmīgāk izteiktos:D

dabas skaistums 18.gados ir jauks,bet sievietei tomēr ir jāseko un sevi jakopj...sauklis kāda esmu tāda esmu man šķiet muļķigs spītības apliecinajums

Smadzenēs un tad, prasmīgās rokās