visam ir gals un atkal sākums...manuprāt, nomirst tikai fiziskais ķermenis...dvēsele dzīvo mūžīgi...ticu dvēseles reinkarnācijai...bez tam aiz sevis mēs atstāsim savus bērnus, kuros arī ir daļiņa no mums...:) Ja visu laiku piedomā par bailēm, tad faktiski nemaz nav vērts dzīvot...dzīvi noteikti vajag izdzīvot, to izbaudot, nevis baiļoties par to

Dzīvoju šodien, par galu nedomāju, atnāks nepaziņojot, kāpēc lauzīt veltīgi galvu, kā būs, un kad būs.

ja ljoti sakoncentreeties, tad arii no gulosha jorkshiiras terjera kuceena var naaviigi nobiities.

nno mirushiem nav tā jābaidās kā no dzīvajiem:)))--un to cik zināms labu tiesu vairāk nekā dzīvo:))

jadzivo ar domu,ka gals ir kka labaka un gaisaka sakums!!!
jo kad tas gals pienaks-vins iepriekss par to nezinos un dzivot bailes par kko tadu ir nenormali!!!

Ir...Varbūt ne gluži bailes...Drīzāk tāds kā žēlums...Bet vai tad par to ir jādomā?....

Nu re,te neviens neiespringst par mūžības tēmām,man gan ir bail un tikai no Dieva, lai nedarītu ko tādu dēļ kā var nonākt  ellē.Mute no kuras iziet ļaunums,zaimi un augstprātība ir elles stedelvārti.

Bail ir ne par savu galu, to jau pats neredzēsi, un tas būs tikai vienreiz, bet par tuvo cilvēku nāvi.