Reiz dzīvoja kāda tauta. Kā nu gadījās, kā ne - izveidoja šie savu valsti. Sev un bērniem lai būtu labi. Bet tad lielas varas to visu iznīcināja. Daļu pilsoņu izsūtīja, citus nogalināja, citi dzīvību glābdami aizbēga, bet daļa turpināja dzīvot turpat. Tikai valsts vairs nebija. Sabrauca čupām kolonistu... tie kā kungi uzvedās, un kā nu ne - bija jau ar...
Taču tad notika kas dīvains. Daudziem nesaprotams. Okupācijas varas pārstāvji nolēma it kā atjaunot iepriekšējo valsti. Un tas viņiem arī izdevās... bez īpašām asinsizliešanām - teju ar dziesmām vien... Neko daudz neprasot pilsonības mantiniekiem, pat kauninot tos kas viņiem iebilda, piešķīra pilsonību arī sabraukušajiem kolōnistiem un viņu bērniem...  Un tad - dēmokrātisku procesu ceļā...  nu kā jau demokrātiskajā feodālismā...