Ezers būtu ar zilu,dzidru ūdeni zaļā kalnu ielejā un tajā plikas peldētos blondīnes,savukārt tām apkārt peldētu sniegbalti gulbji,bet es sūktu tumšu rumu un skaitītu zaļos (dolārus )

Nu ja tā nopietni, nesmejot, tad māju pie ezera, nav obligāti jābūt manam ezeram visam, bet vismaz 300 m no manas peldvietas uz abām pusēm neviens neplunčātos svešs. Vakaros pabraukātos ar laivu, kluss, mierīgs, asari palēkā, kokos krastā putni.Maniem radiem tāda idille ir. Kad sagribu, vasarās aizbraucu, tas nekas, ka nagu kādu, airējot nolaužu, bet tāds klusums un miers!

Vienkaarshi briivdienaas, atpuutinaat galvu un dveeseli, vareetu gribeet pie ezera (izteikti tumshi zilaa ar nedaudz zalganu atspulgu no kalniem), kuru ieskauj kalni ar zalaam nogaazeem.... un taalumaa, kalnu galotnees ir sniegs....
bet aktiivai atpuutai taapat sho nomainiitu uz siltas juuras laguunu, kalnu pakalnee... ar fantastisko zalganzilo uudeni....
1. kaut kas liidziigs shim

2.kaut kas taads

Labprāt dzīvoju uz zemes,bet pie ezera eju peldēties vai zivis makšķerēt.Bērnība pagāja dzīvojot ezera krastā privātajā mājā,bet tagad dzīvoju pilsētā.

mans ezers būtu paliels , tajā būtu daudz zivju ..........un tajā būtu jābūt vienai salai, vienai palmai un palmā ........jāsēž papuasam...  

Ja konkrēti un bez ironizēšanas, vislabāk man ir paticis Ineša ezers. Pāris nedēļas padzīvojos uz vienas pussaliņas. Gandrīz viss bija ideāli. Bija koka laiva, ar ko reizēm pārīros otrpus ezeram uz veikalu. Bija salas, gaumīgi saulrieti un zvaigznes debesīs. Pa retam ietusēju ar vietējiem. Vienīgais, ka lielu zivju lomu nebija, bet tas nu tā.

Patiesi man pietiek ar sava dārza dīkīti ,laukos

saPnjotajs:))))))

Sapņu ezers sirds formā ar vairākām saliņām...krasts noaudzis ar vilku vālēm , kas aizsedz skatu kādam nomaldījušam garāmgājējam...airējos ar laivu, garām papedot neskaitāmām ūdensrožu šķirnēm...pretī papeld gulbju vai pīļu ģimene....uz ūdensrožu lapām kurkst nogarlaikojušās vardes ar tuneļa skatienu un reklamē salas, kuras šeit pieejamas...vienā satikšu trušus ar stirnām...otrā draiskos pērtiķēnus...trešā baudīšu salas bārā kokteiļus....ceturtā stāvēšu pie molberta un radoši izpaudīšos utt......

Tas buutu pilns ar manu naid(e)nieku liikjiem.....

Vo ..tas būtu ..čoini ! Lai tas ir ezers ..ar manu personīgo salu ..kuru apsargā ..pieradināti krokši   ..lai svešus nelaiž ! Uz salas ..zuperīga villa ..ar baseinu ..............tikai es un Viņa !

ar dzidru ūdeni lai ezera dibens būtu redzams jeb kurā tā vietā, nekādu nezāļu, lai peldot pāri neķertos klāt.  nepatīk peļķē peldēties, protams pieklājīga lieluma, lai varētu jebkurā krastā tikt laukā, nebūtu galīgie džungļi. labāk tikai mans un es tur peldētos viena, jo esmu pārliecināta tikai par sevi, ka labi peldu un neesmu pārliecināta, ka kādu varētu izglābt. ar pietiekoši siltu ūdeni, relaksācijai:)

Mans ezers? Mmmmm.... Nereāli skaidrs ūdens, baltas smiltis, un forša mūzika fonā..., Tā es vienreiz bērnībā nosapņoju un, šis sapnis man neliek mieru! Mistika! Dažreiz pat tagad eju čučēt - iedomājoties to skatu...

Nu kā jau i ezeram   ar krastiem ....naf jau nekāda zin jūra ūdens varētu gan,manispēc,būt tajā sauss......bet var arī būt slapjš (citiem patīk tāds) lielu gan negribētu ,jo peldēt neprotu .....lab kad manējā   ir, pa vidu, sala   un tos simts metrus es varu arī kājām noiet....pa apakšu   ar pāris pīppauzēm    Tik to maitsgabalu bebru gan negribētos ....tajā    manējā visas zives izbendējuši i vēl ūdensrozes griež laukā    Kaut viņus jupis rāvis .....ot i visu sapni sabojāja  

Ezers būtu paliela izmēra, ar lagūnu un zilganzaļi-marīna dzidru caurspīdīgu ūdeni, dzīvs ezers ar skaistām ūdensrozēm un zivtiņām. Krasti dažādi-vietām klintis, skaisti koki un palmas, taču lielākoties baltas smiltis un lagūna. Ezeram pa vidu jābūt pasakainai salai ar pirātu apraktiem dārgumiem un senu piramīdu. Arī dzīvniekiem un gracioziem putniem tur vieta kā arī  skaistiem košiem ziedošiem smaržīgiem augiem. Pie ezera jāspīd siltai saulei un jāžūžo vieglam vējam, kas sajaucies kopā ar ziedu aromātu.
+ motorjahta apkārtnes un dabas izzināsānai un atpūtai.....

sākam sapņot   ...būtiska būtu apkārtne- noteikti ne līdzenums! Jābūt kalnainam apvidum (ideāli būtu tiešām kalnos!), apaugušam ar mežiem un ezers kā spoža (dzidra) actiņa ieplakā....nu pietiekami liela actiņa, lai ap to būtu vēl vairākas (4-5) apdzīvotas mājas! Bet- „pieklājīgā ” attālumā, lai mēs viens otru netraucētu (neredzētu,nedzirdētu).Un ezers nedrīkst būt krastos aizaudzis ar niedrēm- krastos jābūt vītoliem ,kuru zari smuki noliekušies vietām skar ūdeni....Un ūdensrozes- visvisādās nokrāsās! Un laipa- tālu ezerā ieejoša,lai var tur sēdēt un kājas mircināt ūdenī...

   Pietiktu ar kādu ha,lai būtu pilns ar zivīm....pa vidu būtu saliņa,ar vasaras mājiņu,laiva ar jumtiņu...,slēgtā tipa...

Ezers simbolizējot naudu

Man galvenais, lai krasti zaļi, nepiegružoti, ieeja ezerā lēzena, stingru pamatu, smilšainu vai grantētu dibenu, pietiekami lielu attīrītu platību, lai būtu kur peldēties un sauļoties. Smukumam varētu būt kādas saliņas, līcīši, tikai ne pārak daudz, lai starp tām neapmaldītos. Daļa krasta varetu būt meza ieskauta ar jauku tacnu ap ezeru, papardēm mežā
Uh, Elit, ziemas laikā sapņot par ezera veldzi

Līkumota taciņa ved no mājām līdz Ezeram .Tā krastā , sirmu vītolu ēnā ieslēpusies, viesmīlīgi gaida lapene , kurai tiek uzticēta kleitiņa , dvielis un sandales .Tālāk taciņa aicinoši aizvijas līdz smilšainajai pludmalei , no kuras ezerā iebridusi laipa ..., pie tās laiskojas laiva - vizināt aicinoša .
Mazo līcīti no abām pusēm ieskauj niedru žogs ..., tālāk ezerā izmētāti ūdensrožu paklājiņi ..., saulstari sijā sudrabu ezera viducī , tālu pretējā krastā slejas majestātiski egļu pīķi , pamīšus ar bērzu gaisīgajiem stāviem .
Nopeldējusies , atgulstos uz platās laipas - rotaļīgs vējelis nāk augumu žāvēt , zilajās debesīs lidmašīna savu zīmē ceļu ..., kkur aiz niedru slēpjošās sienas , kaimiņmāju pludmalē ,dzirdamas attālas balsis , ierejas tālumā suns ..., aizveru acis ->, saplūstot ar laipu  -> Ezeru ->  izkūstot Laikā ...