JĀPROT VĒLĒTIES

kad Muhameds nenāk pie kalna..kalns pats paietas pretī...un-sezam-atveries!...Zālamana bagātības atrādi!...jo kalns atradīs tādu...kuram visu atrādīt-laikam plātīzeris tas-virinātājs-mantību parkos atkailina!...zelta dzīslas...kas ieviesa rosmi-cilvēcei-mērķa virzienu!...un kad viss zelts tika samainīts iedomu papīros-banknotēs...visi to pieņēma kā reālu-bagātību...jo par to varēja iegādāties tieši to pašu-pēc noteiktās vērtības nomināla...jo cilvēkam ir unikāla spēja-vizualizēt savus iekrājumus...kuri var izplēnēt pie vissīkākas dzirksteles...kurai banknotes nav vērtīgākas par skolnieka burtnīcas lapu...par kuras sadegšanu bērns būtu pat itin priecīgs...viss pelnos-un divnieku vairs nav!...bet-nav arī piecinieku...ar ko palepoties!

Būtu jānāk?! Tad, ar aprēķiniem kaut kas ne tā, vai...---- mērķis nav Tev pa zobam   

Ezītis miglā apmaldījās , un viņu nomina zirgs ?