Kādas dienas atpakaļ bij saruna par strīdu. Ta arī nesapratu, esot vajadzīgs strīdēties, bet skaisti....... strīdies kā gribi, vienalga nervu šūnas tiek traumētas, kam tas viss, man nav vajadzīgs arī skaists strīds, un pie manis rudzu lauki neviļņo, lai tajos iemuktu (vienam rakstītājam), galvenais jau vajag skaisti pamest kaujas lauku, nevis aiziet līdz galējībām
Nebij jautājums par strīda beigām, tās arī ir dažādas, bet tieši par strīda norisi, nebūšu piekasīga, bet es uzskatu, ka strīds ir un paliek strīds, un nekad to nenosaukšu par skaistu, varbūt tāpēc, ka neciešu strīdēties, kam no tā ir vieglāk....nevienam, tad kāpēc gan nevarētu vienkārši izrunāties nevienam neiekarstot.
Bieži vien, strīds nezin robežu, tam taču jūs piekritīsiet, ja ne, tad palūkojies ar vēsu prātu apkārt, kas notiek Latvijā un pasaulē.
Andri Lipski
Tas jau laikam arī ir tas strīds, kas ik pa brīdim izraisa smaidu par otra izdarībām, bet kliegšana liecina tikai par histērisku cilvēku, kas nespēj valdīt savas emocijas, un tas nebūt nav skaisti
Jā, Erika, vismaz divi cilvēki ir izpratuši manu domu un jautājumu galvenais jau neaiziet līdz tam dusmu vilnim, spēja kontrolēt savu emocionālo darbību, laikam jau pa dziļu iebridu savā jautājumā, bet tā nu ir, ja kāds nesavaldīgs izgāzīs pār tavu galvu visu žulti, tur nekāda laimīgā salabšana pat nevar būt, kur nu vēl skaistums, nerunājot jau vēl par to, kā attiecību skaidrošana cilvēkos. Kur tad skaistums
Atslegas vārdi: strīdi.0
Filozofisku.
tādu, kad strīda beigās viens otram paspiež roku :)
mav šķitis, ka strīdos ir kas skaists. ja nu vienīgi, kad puisis pērk meitenes klātbūtnē puķes viņai, bet viņa gribot labu tik atsakās. bet puķes vienalga tiek nopirktas un viss ir štokos. bet to es pat par strīdu nesauktu. tādu tielēšanos.
lasot paskaidrojumu drīzāk teiktu, ka domāts nezaudēt aukstasinību un neieslīgt agresijā, rupjībās, paaugstinātos toņos.
tādu, pēc kura ir fantastiska salabšana...
Viņi dzīvoja kā divi balodīši, tad viens pa logu izlido, tad otrs :))
strīds-tas ir normāli,un bieži tas rodas no pārpratumiem ,bet nesmuks strīds ir līdz galam neizrunāts,tad tas grauž cilvēku kā parazīts.....
dusmas un aizvainojumu paturēt sevī pat nav veselīgi un vaitad ir labāk ja mēs norijam aizvainojumu un izliekamies ka viss ir kārtībā?
Strīdam jābūt tādam , lai skatītāji justos gandarīti .
Publiski gan nebūtu prāta darbs -strīdēties.Bez strīdiem neviens vēl nav nodzīvojis mūžu.Viņi ir un būs,bet mums ir jāiemācās būt savaldīgiem,lai nesarunātu glupības,un dzirdīgiem,jo dusmās dzirdam tikai sevi un savu taisnību.Vai tā nav???