Apmierinātie prot!- un neatkarīgi laimīgi vai nē...

Es spēju saskatīt ne tikai pozitīvo, bet arī pasmieties.

Bet TAS ir jāprot-citādi var nojūgties!:)))

Ieraujam "pozitivo"... Ja vēl uztveram notiekošo, tad domu gaita un izturēšanās nav atkarīga ne no kā! :)

Agrāk teiktu, ka tas ir neiespējami, šodien jau varu teikt - kā vēl varu, tikai reizēm sev jāliek paskatīties uz notiekošo no cita skatu punkta :)

Un kā vēl!!! :)))))
Tikpat pajocīga kā Polianna- spētu priecāties par Ziemsvētku dāvanā saņemtiem kruķiem, tāpēc vien, ka tie man šobrīd nav nepieciešami... :))))

nē, diemžēl neesmu optimiste, bet gan tikai optimistiska pesimiste....tāpēc pozitīvo jebkur un it visā nesaskatu gan...

Vienkārši tas jāspēj, kaut esi pesimists, kā lai savādāk iztur to ,kas notiek. Nekas , nekas.

Bet katrā situācijā jau ir tikai pozitīvais-ne vienmēr to uzreiz pieņemam.Pat tavs niknākais ienaidnieks tevi izmāca visātrāk,cita lieta vai tu domā līdz.....

Uh, tas ir grūti, bet ne neiespējami! Mana piebiedrošanās optimistiem ilga daudzus gadus, bet nu tagad mani nespēj satricināt pat ne Indonēzijas zemestrīces. Dzīve ir okay! Pat melnam mākonim ir zelta maliņa, vai ne? Ieteiktu izlasīt vienu foršu grāmatu "Polianna", pirmo daļu. Lūk, grāmatā maza meitenīte visos nelaimes gadījumos un problēmās prata saskatīt tikai to labāko. Izlasiet, no sirds iesaku.

Ko tu uzskati par pozitīvu un negatīvu?! Tad arī pateikšu taisnību!

es cen'sos ,patiesi cen'sos vispirms saskatiit pozitiivo.....