Sevī kompleksus neesmu pamanījis-taču ja manai Sievietei,ar mani esot,ir kompleksi-tad nu vien Pats būšu vainīgs,ka nepratu Viņu atraisīt!:)

Jā ir mums tie kompleksi, un parādās tad, kad neesi īsti pārliecinats par to, ko dari, tad es vienkārši sāku sevi drošināt, pozitīvi domāt, vairāk smaidīt, darīt ko feinu, izveidoju tādu kā laimes brīžu sarakstiņu - kur mēģinu apkopot to, kas man liek justies laimīgai...un tā ceļas pašapziņa un kompleksiņi klusi nolien malā, bet nepazūd , nē...:)

Katrs zin, ka Aivaram taisnība, bet ne katrs ir tk stiprs, lai viens tiktu galā.

   Kā man var būt kompleksi, ja mani ievēro forši vīrieši!

   Dažreiz necīnos ar tiem, bet pieveru acis. Bet citu reizi sevi nomotivēju un rīkojos. Bet visus jau neizskaust tāpat. Bet varbūt kādam šāds mazs kompleksiņš liksies simpātisks...

Labs jautājums... man šķiet, ka katram tādi ir, lai kā arī negribētos to skaļi atzīt - man reizēm palīdz lieta, ka pieeju pie spoguļa, paskatos uz sevi ar kritisku aci, nosmaidu un pasaku:"Nu ko, Linda, varēja jau būt arī sliktāk!" :) :) :)

Ar, humoru.Labāk pati pasmejos par sevi,nekā citiem ļauju:)))))

visādi bijis. nemaz nezināju, ka esmu neriktīga, kamēr kāds *labvēlis* nepacentās man smadzenes sakompleksot. cīnījos, kamēr savedu savas domas kārtībā. paldies dažiem mīļiem cilvēkiem arī amigosā, kuri šad tad feju uzmundrinājuši:))

Nemaku ar tiem cinities,tapec nosplaujos uz tiem!

Laikam jau vienkārši turos pretī un cīnos ar tiem aci pret aci!! :))

jā dāžreiz uznak,bet jācīnās ar tiem,izdarot kaut ko leiderīgu,kas apliecina tavu esamību,jālutina sevi a rdažādiem sīkumiem,jādara tas,kas tev patīk...

Kompleksi kas tomeer netraucee izdziivot nekaunju(kas tagad skaitaas"cilveeki bez kompleksiem") pasaulee, ir tikai pupu mizas...

Es sadzīvoku draudzīgi,kā ar savu radinieci māsu!

Īpaši kompleksi man nav nepretko, bet ja tādi parādās tad vienkārši tos ignorēju! :)

Galvenais mīlēt sevi  un par citu domām kas redz tavus kompleksus,viņš pats ir ar kompleksiem.

tiek straadaats