Bailes no nezināmā

Latvieši vienmēr ir baidījušies kaut ko mainīt, iziet no iesildītās vietas, ja kaimiņš pirmais spers soli, tikai tad sāks domāt, kāpēc nevarēju es.

pieradumi izveido atkariibu un veidojas bailes no kkaa jauna

trūkst motivācijas. bailes vēl un pieradums pie sociālajiem rāmjiem. patika vēl frēzijas atbilde!

Pieraduma spēks...

Vēl laikam padomju laiku pieradums,gan jau kaut kā būs labi.Tauta baidās,jo nezin kas notiksies nākotnē.

Mainīt, samainīt. Meklējot ko labāku, interesantāku?
Ak mīlīši visi mēs esam labiņie, nesaku ka nevajag mainīt, bet māka ir saturēt, paturēt to labo kas ir!
kamēr neēsam izbaudījuši, to ko nezinām , mums jau nav ar ko salīdzināt!
Vienam/ai apnicis tas maigums, citam/ai nevajag 4x naktī, dažiem apnicis ka nav 4x naktī, bet izbaudījuši pretējo vel neēsam , bet esam pārliecināti ka tas ir/būs tas labākais.
BET VAI TIEŠĀM TAS BŪS TAS LABĀKAIS!
Katram jau sava izvēle!

slinkums ir galvenais progresa dzinulis!!! taapeec tas nav tik viennoziimiigi...

Sasniedzis augstāko izaugsmes līmeni,katram sava latiņa.

Es pat nezinu tādus cilvēkus,kuriem nekas dzīvē nemainās-arī paši mēs maināmies-ik stundu,ik dienu...

Slinkums - Dabas likums.
Augstākās fizikas teorētiskās mehānikas kursā māca Lagranža principu. Tur tiek sastādīts t.s. "akcijas integrālis", kuru pielīdzina nullei un izrisina. Tas tiek mācīts kā aksioma, un ja kāds students jautā pēc pierādījuma, atbilde ir: nu kā, Dabas likums taču! Tas ir fascinējoši, jo līdz augstskolai tiek borēts, ka enerģijas nezūdāmības likums ir vienīgais, ar ko bez pierādījuma brauc cauri visam fizikas kursam. Bet te - pēc būtības tas pats, tikai filozofiski augstākā līmenī.

esam slinki, kas skumjākais - pat sevis labā grūti piepūlēties - un domāju, ka vairāk darbojas - "negribu" nevis "nevaru" faktors