Dažos psiholoģijas semināros izskan šāds jautājums, ko cilvēki darītu, ja viņiem paziņotu, ka atlicis dzīvot pavaisam maz un tik ļoti interesantas ir šīs atbildes..... viena saka, ka šķirtos no vīra, otrs saka, ka brauktu ceļojumā, trešais, ka mācītos spēlēt klavieres un tad parasti pasniedzējs jautā, bet kāpēc tad jūs visas šīs lietas ko jums gribas darat jūs nedarat un nemainiet savu dzīvi, bet cenšaties dzīvot tā, tā kā jūs galīgi neapmierina un te nu cilvēkiem nav ko atbildēt, jo visi mēs esam tik ļoti sasaistīti ar kaut kādiem dzīves stereotipiem kā ir pareizi dzīvot un tik maz tiešām atļaujamies dzīvot kā mums gribētos! Viela pārdomām!

Lābāk tad aizmīrst tos vardus pavisām un DZĪVOT cik ir atlicis  

visnotall nemeeginaatu straadaat mulkiibas un iziet uz riskantaam situaacijaam....
es veell jo vairaak censtos noveerteet to ko dziive man ir devusi, priecaaties par to un pateikties, ka man siis laiks ir dots....

Dzīvot ar pilnu krūti un nedomāt par iespējamo, nenovēršamo

Pirmkārt - negribētu to zināt:) ! Visi vēlamies būt stipri garā un fiziski, bet neviens konkrēti nezinam kā rīkotos tik briesmīgā situācijā.

Poprosila bi prowenija u teh kogo obidela (čajanno-nečajanno)

...es aizdomaatos vai nebiju veltiigi izshkerdeejusi tik daargo laiku,koo liktenis man atveeleeja...

vispirms kristu panika, tad mekletu iespejas, ka pagarinat dzivi(piem. arsteties) un tad ticetu brinumam, ka vel jau viss bus ok

Labāk nedomāt par ko tik skumju, tāpat jau maz, kas šajā laikā skaists :/
Ja vēl būs tādas domas būs vēl trakāk :/

Pēc iespējas vairāk "mīlēt" dāmas,jo pēc nāves Peni tāpat tārpi apēdīs!!!
feja feja jau taisās uz miršanu,lielāko daļu failus jau izdzēsusi.Žēl,aizies no dzīves viena griboša dāma!...

Es rīkotos līdzīgi  kā feja. Reiz jau to piedzīvoju. Kad sapratu, ka tas ir nopietni, pārskatīju atvilktnes, iztīrīju skapi, izmetu nederīgās lietas, lai tas nav palicējiem jādara.

Es daritu visu ko es esmu velejusies izdarit kaut realu izdaritu ar sawam pedejam dienams vnk padaritu neizmirstamas