Vai tikai zaudējot saprotam mīlestību?
14. mar 2011. 13:48
Divus gadus viņa dzīvoja kopā ar Ivaru, kurš viņu uzturēja. Tagad to dara vecāki, jo Ilze no Ivara aizgāja. Viņš gan to ļoti pārdzīvoja, bet Ilze bija nelokāma. "Es viņu vairs nemīlēju, pēdējo gadu man tas vienkārši bija izdevīgi, bet viņš ļoti baidījās palikt viens".
Vai Ilze izdarīja pareizo izvēli,pat ,neskatoties uz to,ka otram tas ļoti sāp?
Atslegas vārdi: jautājums634
Labākā atbilde
aiziet ir viegli un reizē grūti! Skaisti aiziet-tā lai nepaliek tukšums un nemāku izskaidot,bet neiet runa par pareizi vai nepareizi! Cilvēks jūt kad var un kad nevar aiziet-ar sirdi! Kuģi vētrā neiziet jūrā tas pats ir ar attiecībām. Pastāvi līdzās un ja tiešām nevēlies vairs kopā dzīvot,dod laiku lai otrs to saprot un atlaiž Tevi....Tas ir sarežģīti
Atbildes (5)
Pārāk sarežģīti...
No vienas puses, upurēt ar sevi nemīlama cilvēka dēļ nebūtu prāta darbs. Bet rodas jautājums, kādēļ tad viņa vispār sāka kopdzīvi, jo ir ļoti apšaubāmi, ka viņas mīlestība bija pietiekoši stipra priekš tam, ja jau tā pēc gada izbeidzās.
Dzīvot ar nemīlamu cilvēku- kā gan vajag necienīt- ne sevi, ne to otru cilveku.... Ilze , protams, izdarīja pareizo izvēli, tikai tas turpinājums - nu tāds- nekāds. No viena kakla un kamiešiem - uz otriem. Nevis- pati sevi apgādā, un organizē savu dzīvi. Un Ivars jau nezaudēja mīlestību, bet gan- izmantotāju, tapat Ilze- šaubos vai viņa dajebkad to savu Ivaru mīlēja.
Manu prāt,tur mīlestība vispār nebija.Viņai tikai vajadzēja kas uztur.Tagad uztur vecāki un viņa pat nedomā pati sevi uzturēt.Laikam jau Ivars sāka uzstādīt kādus noteikumus-un prom viņa bija.
Nejauc mīlestību ar parazītismu! Mīlestība sākās no gultas...
Tikai iegūstot mīlestību mēs saprotam ,kas tas ir.Zaudējot mīlestību mēs iegūstam tikai stipras sāpes ,kuras liek mums izanalizēt zaudētā sekas.