iemesls kapeec tiem kuriem izdara labdariibu vai labveeliibu nespeej just taadu labveeliibu labveelim atpakalj visbiezhaak sleepjas tajaa faktaa ka cilveeks domaa ka vinsh tagat i paraaadaa......mees.....paraak maz sakam paldies.........visbiezhaak ar to arii pietiek

Dzīvē dažkārt notiek tā, ka labu nereti atmaksā ar ļaunu. Bet, ja labdaris labu dara no tīras cilvēkmīlestības, tad viņam nevajadzētu uztraukties par saņēmēja attieksmi pret dāvanu - galvenais ir to dot. Ja labdaris neko negaida no saņēmēja, tad tas ir pavisam apsveicami, jo tad šī labdarība ar lielu plusu ierakstās personīgajā karmā. Dievs nav mazais bērns - Viņš atšķir liekulīgu dāvanas devēju no patiesā. No šī skatpunkta tad arī veidojas attiecības starp labdari un saņēmēju. Ceru, ka ar pēdējo teikumu atbildēju uz Tavu jautājumu.

Sarežģīti pateikts.Un es nepiekrītu.Domāju,ka process tomēr ir abpusējs,tikai....Jūtas jau nevar ieraudzīt.Plikai paldies izgaist kā dūmi,manta ir sataustāma-tā,ko saņem lūdzējs.Bet cik reizes savas dzīves laikā saņēmējs ar labu vārdu piemin devēju,kurš gan to zin?

Ja dari labu citiem tava alga pasaules nepateicība, lai gan tam nav nekādas nozīmes jo tev galvenais ir dot citiem to kas viņiem ir nepieciešams un redzot viņu prieku un smaidus tu arī jūties laimīgs un arto pietiek tā ir tava pateicība. Bet kas attiecas uz tiem kas nesaka ne paldies, ne lūdzu ir grūti atzīt to ka tu esi visu zaudējis, kad  palicis ir tikai pašlepnums.

NEPATEICĪBA-PASAULES ALGA!