Nu ja kkas neiet ad logiski ka wnk negribeesies domaat par kko citu kaa to kas neiet un ka to labot ta ka kas tad taja briidi domas par komunicesanu vai wnk pieklaajiibas normaam!

ne tikai pieklājība. Zūd viss elementārais....smaids,pieklājība,labvēlība.parādās dusmas skaudība...

Es nelietoju vārdiņu – atvainojos. Jo lietoju – atvainojiet. Pats sevi es jau tā vai šā atvainošu, bet svarīgi lai tie, kam prasa atvainot, tev piedod un atvaino  

Sorry - kaut kā pretvalstiski sanāk!   Kas tad nu - padomijas laikos bija slikti, tagad atkal - kādam laipnības par maz, citam mau...ba esot par traku, nākamajam šķiet, ka notiek vnk mazās tauteles morāliska iztukšotība un deģenerācija...
Nu traks var palikt - cilvēks tā iekārtots, ka nekad laikam nabūs labi!
Domāju, problēma mentalitātē... gadsimtos zem dažādām pipkām izstrādātā mentalitātē. Neuztraucies - uzgrūdīsies kādam ,,importam", ,,biezajam"vai ministeram, gar zemi kritīs, kurpes bučos. Uz ko gan neizrieties, neizrādīt savu sapīkumu, ja ne uz sev līdzīgu.  

Ja pieklājība ir asinīs, tad kaut vai miegā murmināsi atvainojiet, paldies, lūdzu, labdien! To neietekmēs apstākļi, krīze vai labklājība.

Es gan parasti ievēroju tikai pretējo- pagaidām vēl pašai pieklājības kausiņā kas aizķēries un arī pati saņemu pretī pieklājību vai smaidu (kaut vai uzgrūžoties   ). Varbūt- man vnk palaimējies vai arī nav vaļas maisīties pa kājām rupekļiem....

Ko dod vārdi?! Vajag izsargāties no darbiem!...