vai telefons mūsu sabiedrotais vai dažreiz ienaidnieks????

10. jan 2010. 16:27

Atslegas vārdi: sakari0

Labākā atbilde

  1. 1
Ernests K. 10. jan 2010. 20:19Viņa atbildes

Mums, runčiem, galvenais vēderiņu piepildīt



Bez pīkstošiem dzelzīšiem var iztikt daudz ilgāk nekā bez ēšanas, Saule )  

Šis jautājums jau ir slēgts. Jūs nevarat uz viņu atbildēt.

Atbildes (13)

  1. 1
Burvīgā D. 10. jan 2010. 16:32 Viņas atbildes

Ar visiem mīļi runājos, nevienam pretī neturos.

  1. 1
Kaspars B. 10. jan 2010. 16:34 Viņa atbildes

man sabiedrotais :)
ar vinju ir LOTI intresanti,galvenais ka pretii nerunaa :)

  1. 1
Dzēsts profils 10. jan 2010. 16:59 Viņa atbildes

...es reiz telefonu loti mileju un bija liela nepieciesamiba zvanit ...un otradi ...bet tagad ...
esmu bez taa un es pat jutos daudzreiz labak ...es nezvanu un man nezvana ...
sajutas vienkasri super ..kads netraucets miers ...varu vismaz domat par to kas man pasam tik ....kadreiz tas man sagadaja tik vienigi stresu un atkalkartejo uztraukumu ....

  1. 1
Dzēsts profils 10. jan 2010. 17:16 Viņas atbildes

  nenormāla atkarība....................:(((((

  1. 1
Dzēsts profils 10. jan 2010. 17:51 Viņa atbildes

Pārsvarā draugs, bet gadās brīži , kad neieredzu, ka esmu paņēmis viņu līdzi!  Kaut būtu jāneieredz pašam sevi, ka neizslēdzu vai neuzliku uz kluso.

  1. 0
Dzēsts profils 10. jan 2010. 16:29 Viņa atbildes

Man telefons. Un tikai.

  1. 0
Dzēsts profils 10. jan 2010. 16:39 Viņas atbildes

Vairāk jau- rokas!    Tad, kad šitas štrunts ir kur aizmirsies- nu, tad tik sākas! Kā bez rokām!
Ienaidnieks? Aha, tad, kad jāzvana, bet attopos, ka neesmu to pabarojusi jau labu laiku un šis tik bezpalīdzīgi nopīkst un top tumšs un kluss     

  1. 0
Janis B. 10. jan 2010. 16:50 Viņa atbildes

Telefons ir tas bez kura šajā dinamiskajā laikā neiztikt, bet vajag atcerēties, ka tā ir tikai lieta un to var izslēgt, ja traucē

  1. 0
Jānis k. 10. jan 2010. 18:21 Viņa atbildes

Citreiz tas var arī iegāzt.

  1. 0
Ilze B. 10. jan 2010. 18:39 Viņas atbildes

Man telefons nepieciešams.Pārsvarā ir mans sabiedrotais,nu ir jau bijis arī ienaidnieks
kad jādomā.........varbūt viņu nopeldināt?

  1. 0
Dzēsts profils 11. jan 2010. 00:08 Viņa atbildes

Kaadreiz(pacvisaam nesen), dziivojaam bez telefoniem.Tagad varbuut gruuti pat iedomaaties,kaa toreiz cilveeki vareeja iztikt bez mobilnika...
Man pasham ir miers un prieks,kad aizmirsu telefonu.Iipashi,kad esmu laukos.Kad atpushos. Ikdienaa, protams,pa telefonu daudz labaak sazvaniities...bet ja to nebuutu,vareetu visu sarunaat arii caur parasto fikseeto. Vieniigaais, kas man liekas,ir svariigs un ko es nosauktu par galveeno plusu, ir tas,ka ar mobilaa paliidziibu var uzzvaniit radiniekam,vai miiljotajam cilveekam, lai nonemt sev uztraukumus par to,kur vinjsh atrodas...Un uzzinaat,vai beerns tika maajaas no treninja,vai no maaciibaam...

  1. 0
Jānis S. 11. jan 2010. 12:31 Viņa atbildes

Pārsvarā jau laikam ienaidnieks, jo tos labos momentus jau nekad nepiemin un liekas ka tam tā ir j;abūt, bet kad tas nodevīgi iezvanās vai atnāk kāda ziņa, kura pārsteidz neīstajā vietā, jā, tāēdz būt!!!

  1. 0
Dzēsts profils 14. jan 2010. 15:38 Viņa atbildes

Draugs-jo kad sabojajas-var pasaukt kaiminus.P.S.Pedro!!!

Autorizācija

Ienākt