Protams   ,jo tādas otras nav ...vienkārši nav un nebūs.

Jā ,JO esmu unikāls,otra tāda pasaulē vairs nav .Tāpat kā jebkurjš no mums.

Kad izdaru ko tādu,ko likās nespēšu.

Man nepatīk būt uzmanības centrā, tātad nelepojos, nevienam neuzbāžos ar savu eksistenci, vienkārši dzīvoju pārsvarā pēc saviem principiem.

Nee,es vienkaarshi dziivoju,lai citi ar mani lepojas. Neleepshu ,ka kauneeties nevienam par sevi nelieku..

Nepārāk, ar to, ka esmu vienā eksemplārā, nav pamata lepoties, jo tas nav mans nopelns, bet vecāku. Ar to, ka neko īpaši nosodāmu nedaru, arī nav pamata lepoties, jo tas pieder pie pamatētikas, vai baušļiem, neko ģeniālu neesmu atklājusi, vai izdarījusi, tā kā... Es priecājos par to, ka esmu, ka varu baudīt dzīvi.  

Nē,negrib'tu citu acīs par tirliņu izskatīties.

Kurš gan ar to nelepojas?! Paskaties uz sevi no malas...

........... Pietiek , ka nekaunos ..., arī tas nav maz .

Ikdienā neko īpaši. Ja izdodas kaut ko izdarīt, kas pašai sākotnēji licies kā lēciens augstāk par personīgo pēcpusi, tad gan!

Esmu vienā eksemplārā,kā nelepošos

Ja, jo neko nosodosu dzive nesu darijusi

protams! es taču sevi mīlu!...un tāda esmu tikai es...

Lepoties ar sevi.....drusku skaļi teikts........neko jau tādu īpašu neesmu paveikusi, bet apmierināta ar sevi gan esmu

Drīzāk ka nē....,bet gandarījums ir pa labi paveiktu darbu.

Varbūt - ne permanenti visu laiku - 24/7/ 365- bet pārsvara- jā, pie tam - dikti pārsvarā..