tu klusi skaiti savus sirdspukstus un tavā galvā kāds klusi žagojas. Ikh, tev jau sen vajadzēja pamest draudzeni. Ikh, tev vajag atrast darbu. Ikh, tu izskaties briesmīgi - aizej pie friziera. Ikh, vai tev neliekas, ka tavs vīrs tevi krāpj? Ikh, ko tu vispār esi sasniedzis dzīvē? Ikh, tu kļūsti ar katru dienu vecāka, bet bērnu tev nav. Un tā tu kā iemūrēts stikla bumbā skaties uz sevi un pie katras žagas atsities ar galvu pret sienu. Un vienā mirklī bumba plīst un domas kā silts piens aizlīst pār lauskām. Tu vēl nevari paelpot un gar acīm zib tava dzīve. Liekas, ka viss padarītais ir mazvērtīgs, visa dzīve ir izniekota, tu neesi neko sasniedzis, tu nedzīvo pats sev un ka vispār tu esi tas mazais, nolāpītais piliens lielajā, nolāpītajā jūrā.