Šis ir patiess stāsts par kādas mātes uzupurēšanos zemestrīces laikā, Ķīnā.
Pēc zemestrīces, kad glābēju komanda devās uz kādas jaunas sievietes sabrukušo māju, viņi caur spraugām varēja redzēt sievietes mirušo ķermeni. Bet viņas poza bija kaut kādā veidā dīvaina, jo viņa bija nometusies ceļos, it kā pielūgdama Dievu; viņas ķermenis bija izvirzīts uz priekšu un viņas abas rokas bija pret kaut ko atspiedušās. Māja bija sabrukusi uz viņas muguras un galvas.
Ar daudzām grūtībām, glābšanas komandas līderis, izlika roku cauri šaurai spraugai, lai sajustu sievietes ķermeni. Viņš cerēja, ka sieviete vēl varētu būt dzīva. Taču viņas aukstais un stīvais ķermenis nepārprotami liecināja, ka viņa aizgājusi bojā.
Viņš un pārējā komanda devās apskatīt citas sabrukušās mājas. Kaut kādu iemeslu dēļ, grupas līderis sajuta pārliecinošu spēku, doties atpakaļ pie mirušās sievietes ķermeņa. Atkal, viņš noliecās, izlika roku cauri šaurajai spraugai un pārbaudīja mazo vietu zem sievietes ķermeņa. Pēkšņi, viņš satraukti iekliedzās: „Bērns! Šeit ir bērns!”
Visa pārējā grupa uzmanīgi darbojās, lai novāktu visus salauztos objektus ap sievietes ķermeni. Zem mātes ķermeņa, ietīts puķainā segā, atradās trīs mēnešus vecs mazulis. Acīmredzami, sieviete bija atdevusi galīgo upuri, glābjot savu dēlu. Kad māja sagruva, viņa izmantoja savu ķermeni, lai aizsargātu savu dēlu. Mazais zēns vēljoprojām mierīgi gulēja, kad grupas līderis viņu pacēla rokās.
Tika atsaukts ārsts, lai izmeklētu mazo zēnu. Pēc tam, kad viņš atvēra segu, viņš ieraudzīja tur mobilo telefonu. Uz ekrāna atradās īsziņa. Tājā bija teikts: „Ja tev izdodas izdzīvot, tad atceries, ka es tevi mīlu.” Mobilais telefons ceļoja no rokām uz rokām. Ikviens, kas izlasīja šo īsziņu, raudāja.
Ключевые слова: mīlestība34034, pārdomas691, māte un bērns0
palaid pirkCtiņus pa taustiņiem...māci savu mūziku sadzirdēt...
vienmēr vajag piepušķot neesam te šādas tādas
Piekrītu Sonjai. Sen dzirdētais pastastāts izpušķots, apaudzis. Bet tas, ka savu bērnu mīloša mamma darīs visu, atdos pat savu dzīvību, lai bērns izdzīvotu, tas tā var būt...
Sarmīte, nesaki viss, kaut kur mazpilsētās, laukos- jā, būdiņas arī papīra.. Bet pilsētā ir kārtīgas celtnes... Ja tā manta būtu no rīspapīra, tad jau arī šajā stāstā visi būtu palikusi dzīvi..
ritiņ, es nepazīstu L.E ....... ja viņš kaut nedaudz līdzinās man, tad varu teikt ,ka viņš ir otrais erudītākais cilvēks (aiz manis ) amigosā!
Nezinu ko domát.Vnk gaidu reakciju.Tas teikums par sveshu ticíbu(protams,saprotu ka tá ir metafora,bet tomér...)maní raisa lielu interesi.
Klau, Sonja,. kādi gan ĶĪnā bloki.. .. tur majas no rīspapīra... ta,ka nekada novelcene. bet visam citam piekrītu . Nevienai matei neienaktu prātā drukat,jo tādos brīžos domatu,ka izdzīvos vissi, vai mirs visi. ......
andrīt! kāds šim blogam sakars ar minetu vai tavu pipisku???
Tāds pat kā L.E. - nīst sievietes, un bāžas citu blogos ar savu kašķi, spriedumeļiem.
Taisi savu blogu un pļurksti uz nebēdu.
Lepnais, daudzi vīrieši tā domā :P
negulēta, bet kaislīga nakts?
:D tieši tā, piekrītu Andrai
neņem galvā, lepnīt, bet pac nedaudz uzprasījies.... un neizgulējušās sievietes ne to bien spējīgas noņaudēt...
jūs vienmēr tādas esiet ,pat tad ja dusmojaties.....
nu mēs esam jautras un dažreiz arī smieklīgas ;) ;D ;)
es nedomāju, es zinu.
Lepnumam nav īpaši kritisks stāvoklis. Viņš vēl ārstējams (vienīgā vaina - maziņš, bet tas ir labojams - aiz ausīm pastiepsim garāku....
mandomāt, toč nedraud. tev arī... ar mūsu kungiem (it sevišķi ar vienu, kura virzienā nav vēts norādīt - visi jau tā pat zina) gan ir ĻOTI kritisks stāvoklis....
kpc Lepno Andri tu tā domā?
...pàrsüti lüdzu $o stàstu uz Zaigas Riteres blogu ..SIEVIETE UN BéRNI...
kā to var izdarīt?
sievietes ir smieklīgi cilvēki .....