No naida var akmeņus cietokšņiem velt,
Bet māju var tikai no smaida celt.

Ikviens smaids izraisa citu smaidu, katrs dusmīgs vārds vairo dusmas. Smaidi un arī pasaule Tev apkārt smaidīs.

Ja kļūst skumji, uzsien mezglu
Saules stara galā
Un, ja nelīdz, zīmē zvaigzni
Zilā jūras malā,
Bet, ja auksti, paņem liesmu,
Iededz pļavā zaļā
Saķer visus siltos vējus
Un tad palaid vaļā,
Lai ir jautri, paņem smaidu,
Iepin vārdā garā,
Tad Tev katrs dzīves brīdis
Būs uz zaļā zara!

Miers sākas ar smaidu.
Pasmaidi par spīti visam, tas būs pretrieciens tiem, kuri tev rada problēmas.
Smaids ir saule, kas aizgaiņā ziemu no cilvēka sejas.
Tu neesi saģērbies, kamēr neesi uzvilcis smaidu.
Smaids ir veldze gudrajam, gaismas stars cerību zaudējušam, saules gaišums bēdu sagrauztam un dabas dotas zāles grūtā brīdī.
Smaidu nevar ne pirkt, ne izlūgties, ne nozagt, jo tam nav vērtības, pirms tas nav kādam atdots.
Neviens nav tik bagāts, lai iztiktu bez smaida, neviens nav tik nabags, lai nespētu kādam to veltīt.
Smaids bieži ir pats galvenais. Smaids atlīdzina. Smaids apbalvo. Smaids uzmundrina. Un smaids var būt tāds, ka tā dēļ iet nāvē.
Zelts un smaids var vecumu pārvērst jaunībā.
Man šķiet, ka smaidā ir viss sejas skaistums: ja smaids padara seju glītāku, tad ir jauki, ja smaids seju nemaina, tad arto ir jāsamierinās, ja smaids dara seju nepievilcīgu, tad jābūt piesardzīgam.
Pieklājības smaids līdzinās stearīna ziedam – skaists, bet bez smaržas.
Ja dzīve ir grūta, pret visu ir naids,
Tad labākais līdzeklis visam ir smaids!
Smaids nekā nemaksā, bet dod daudz. Tas dara bagātāku saņēmēju, nekā nenolaupot devējam.
Raudāt cilvēks prot piedzimstot. Smaidīt iemāca dzīve.
Smaids ir lētāks nekā elektrība un dod vairāk gaismas.