Nelauziet spārnus cilvēkam,
Cilvēka sapņus nezodziet.
Savus vārdus,kuri sirdī dzeļ,
Paturiet sev,klusējiet.
Nelauziet cilvēka ilūzijas,
Kādam tas viss,kas vairs palicis.
Neplēsiet rētas,ļaujiet lai dzīst,
Cilvēka sirds nav akmens sīksts.
Neraujiet cilvēka dvēseli ārā,
Tajā vēl dzīvība mutuļo.
Ļaujiet lai cilvēks mīl un sargā,
To,kas tam spēkus pacelties dod.
Nelauziet spārnus cilvēkam,
Palīdziet viņam pacelties.
Nezodziet cilvēka cerību,
Mīlēt vēl kādu,no sirds un paties'.
~ Agnese Ezerroze ~
Piedodiet, piemirsu pievienot, Agnesītes dzejai veidoto kartīti.
Ключевые слова: dzeja18356
Pudelīte Melnas tintes un Putna Spalva- Raksti!!!
... Tajos...kuru domas pa zemi kā ēnas velkas- neklausies...Tos jau atpazīsti- viņi- tādi paši....
Labprāt lasu dzejoļus ar dziļu saturu un patiesos,netkarīgi no tā,kurš tos rakstījis.
Lūk,viņa gan jau ir dzejniece,lai arī tik jauna...vismaz manuprāt
2011-11-23, 12:55 pievienoja Agnese Līcīte
0
Aizvien klusāk akmens runā, aizvien klusāk zeme dzied,
Bēša saule ērkšķu krūmā slēpjas tautas sāpes ciest,
Aiziet ļaudis svešos ceļos, tālās zemēs galvas liekt,
Nesaudzīgi sals nāk saldēt, gurdums šodien nepāriet.
Vai vēl spēsi, mana zeme, pāri debess loku liekt
Visām plaukstām, augšup stieptām, visām acīm, kurās snieg,
Vai vēl spēsi audzēt laukus, Dievs kur pāri svētot iet,
Un zem saknēm liepu audzēs siltas augsnes mieru liet?
Vai vēl spēsi norimt vētrā, kad tā kokus laužot kliedz,
Kad aiz miglas strēlēm pelē vakar pļautais laimes siens?
Mēma atbalss mežu caurskrien, nodun zemes sausais pliens,
Tumsas sirmums lapu plakstos melnu ēnu ziedus sien.
Šodien lūdzam Tevi, zeme, ļauj mums vēlreiz mājās iet,
Ļauj mums smiltis glāstīt pēdām, aizvērt sāpju durvis ciet,
Ļauj mums mīlestībā mosties, kad vien dzīve sūra šķiet,
Lūdzam, zeme, Tevi šodien - saules spārnus plecos liec.
...un tikai tāpēc, ka viņu darbi ir izcili atšķirīgi-pārāki par viņu laikabiedru darbiem!
Ko nu aakstaas!IZCILUS dzejniekus,gleznotaajus,maaksliniekus rada sabiedriiba(un biezji tikai peec naaves).
Palasīju,neuzrunā..diemžēl un piekrītu Gitai,ne jau visi ,kas raksta dzeju ir dzejnieki bet ticība ir,ka ar laiku var sanākt arī lietas koks,lai viņai izdodas
Kā tautā saka, DIVRITENI no jauna neizdomāsi..... katrs savas sajūtas par lietām izsaka kā viņš tās redz..... vai tad tā nav!?
......nu bet ko viņa šai dzejolī jaunu pateikusi?...ko nezināmu?
Kāpēc gan ne- lai viņa top par izcilu dzejnieci ...bet lai mācās,kā jāraksta dzeja ...ir taču visādi kursi un arī pie jau esošajiem Dzejniekiem var iet pakonsultēties....
Lauzt ari ir jaamaak!Es kaa buuvnieks to zinu droshi!
Par dzejoli....Tas ar visu kartiiti man stipri atgaadina atomspraadzienu(viss lupataas).Vai tik dzejkale nepieder pie EMO...
Bet sakiet, vai jūs kaut viens varētu uzrakstīt tik kolosāli, kā tas sanāk Agnesītei! Lai jums visiem veicas.
Es personīgi domāju, ka viņa būs IZCILA DZEJNIECE.
PALDIES!
...jā,Bosix- tas saucas tieši tā un attiecināms uz cilvēkiem kuri māk tikai lauzt....ne mīlēt
Padomi visnotaļ labi, vēl labāk, ja pati tos vienmēr ievēro. Tikai - kāds te sakars ar dzeju? Atskaņas vien vēl nav dzeja.
Vai tik tas dzejolis nesaucas:,,ROKAS NOST NO CILVEEKA,,?
.....lasot "dzejniekus" Draugos .lv man bieži rodas jautājums- kas viņiem atļāvis lietot vārdu dzejnieks!
Sakārtot savas izjūtas pantos, tas ir- sadalīt parastu eseju 4rindēs- un tad domāt ka dzejnieks
Visu cieņu tur izteiktajai domai.... kaut ar lielākoties tie ir pārstāsti no netā izlasītiem domgraudiem un viedajām gudrībiņām!
atvainojos bloga īpašniecei un Ezerrozei...es tikai izteicu savu domu par - kurš drīkst sevi pats atzīt par dzejnieku
Agnese jauki raksta par mīlestību un arī pati ir ļoti jauka,mīļa sieviete!
Panaac tik shu...!