.... un piedzims zvaigznes tajā vietā
18 мая 2014 15:03
Vakarvakarā- lasīju. Un tad- tie vārdi: "
.. Jutu viņā to, ko nekad nebiju cerējis aizsniegt, to, ko viņa nerādīja pasaulei. Jutu, ka atveras kādas durtiņas un ielaiž mani iekšā. Līna dāvāja man daļu no sevis, vienīgo daļu, kas viņai patiesi piederēja. Vēlējos paturēt atmiņā šo sajūtu, šo mirkli- kā momentuzņēmumu, pie kura varu atgriezties, kad vien gribu.
" /529.lpp./
Un cauri, kā zibens, kas pāršķeļ- šī doma, sajūta, piefiksējums /pa paradumam jocīgam, paskatījos pulkstenī- 00:55, pēc laika mājās/:
mums ir dots Laiks- Sprīdis šis- gados, tik vai tik, mērāms; nekas vairāk!- pa durvīm vienām- ienākot, pa otrām- izejot. Un- tā vietā, lai vnk to izdzīvotu, priecājoties un mīlot, spēlējam spēles visvisādas stulbas, sākot ar tām, smilšukastes formiņās liekamās, līdz lielajām- pasaules pārdalīšanai. Un tajās- tik daudz pāridarījumu un sāpju- viens otram..
..................................................................
Zinu jau- nepateicu neko jaunu.
Bet- tā pāršķelšana- katrreiz!- ir kā no jauna. Neaizmirsti! 00:55.
Ключевые слова: caurvējā0
Комментарии (51)
- Сортировать:
- новые в начале
- новые в конце
Ingrida X. 18 мая 2014 20:54Jānīt. Nesatraucies nu!!! Lai taču viņai tiek!!! Katram cilvēciņam vajag prieciņu kādu!!! Ja kas- man tieši par to prieks, ka toreiz, tai kincī, nesākām par anugām vai ko tur... ohohohoooo!!!- ak tad nopeilēju uz mirklīti 1.vietu!!! Šitāda laime!!! - būs ko mazbērniem kādreiz pastāstīt!!!!- kā sūri grūti te cīnījos, līdz aizcīnījos ar!!! Viņi leposies ar mani, zinu!!!; žēl tik, ka pati tad nesamanīju
Удалённый пользователь
18 мая 2014 20:39sapratu...tu tiko biji nedelas top ierakstos 1.vieta....bet uzradas lietus lase...minutes laika nobalsoja un pazuda....ta ir slima vecene...
Удалённый пользователь
18 мая 2014 20:30ko ta resna guna ta uz tevi uzedusies....ja kas ta gunina vispar runat nemak....toreiz kad bijam uz kino....es tev nepateicu....esmu ar vinu sarakstijies vairakas reizes...vairak par diviem vardiem nemak uzrakstit...taka vecis
Alise .. 18 мая 2014 18:36Paldies, Ingrid, par šo ..tekstu, dziesmu, Tavām sajūtām...
Jā, arī manī ik pa brīdim ..ir šīs pārdomas..par to laiku, kurš mums atvēlēts no piedzimšanas brīža...līdz pēdējam lidojumam!!!
..minūtes, stundas, dienas, nedēļas, mēneši, gadi......laiks kā smiltis izslīd caur pirkstiem..izslīd..bija un vairs nav!!!
Kā šo laiku mēs dzīvojam, kā izdzīvojam...?! Vai varam sev vakarā pajautāt.."Cik cilvēkiem no manis šodien palika gaiši, cik daudz devu no sevis?"...un tā godīgi tad arī pašiem sev atbildēt..Bet "maucam " tik uz priekšu..it kā mums piederētu mūžība...it kā mūsu darbi, vārdi ..arī kā tās smiltis izslīd...Bet tā nav- mēs katrs ar saviem vārdiem, savu rīcību...atstājam otrā cilvēkā "nospiedumu"...kādu???? gaišu- mīlestības pilnu, līdz mielēm sāpīgu...sabradājam kāda cilvēka cerības, pazaudējam kāda cilvēka uzticību...
Kam to vajag?.....Kam no tā palika labāk???..Jā,mēs katrs pasakām reizēm ašumā ko sāpīgu, kāds mūsos viļas....bet mēs varam to labot- būt atklāti un godīgi pret otru...bet mums patīk "spēlēties"...,spēlēties ar otra jūtām, ""pabarot"" savus mazvērtības kompleksus..pazemojot citus, liekot citiem ciest...
..Es neesmu 21.gadsimta cilvēks- man nav saprotamas šīs "spēles", ko tagad cilvēki spēlē...
Ingrida X. 18 мая 2014 15:12... kad nav iespējams runāt, tad- rakstīt.. rakstīt runājot.. vai nu domās- ar sevi, vai ar tiem, kas sapratīs Debesis tāpat mums visiem vienas. Neatkarīgi no sakaru sistēmas vai tās ātruma
Vasilijs P. 18 мая 2014 15:09Lai cik slikti izrunat-saprotami-bez kludam...
Ingrida X. 18 мая 2014 15:08Savējie sapratīs!!! Vienmēr!!!
Vasilijs P. 18 мая 2014 15:08Runat-vai rakstit tekstus?Atraka sakaru sistema...
Vasilijs P. 18 мая 2014 15:06Driksti teikt-un liels attalums-nesapratis... Ingridas kundzei
Ingrida X. 18 мая 2014 15:06 Jā, Vasilij.
Es pasakos- Valodai.
Vasilijs P. 18 мая 2014 15:05Tadel labak pasakies-Valodai...
- ← Предыдущая
- 1
- 2
- 3
- Следующая →