Tava Simpatija-Milestiba esot Kirsona kungs...atraitnis...bernu but nevar

Restorana ipasniece gan man nepatik-mekle Valsts dotacijas

Man Mailija Sairusa ari patik...atraitnis...agenturai.

.... pats interesantākais un saistoši liekas, vsm man, ka grāmatās, jā, tajos pašos bestselleros, kas nebūt nav orientēti mūs mācīt un dot padomus, palīdzēt, kad esam bišku sevī sapiņķējušās, bieži rodi sev uzrāvienu!! Lasi par kādu dzīvi, par to, kas cilvēkiem jāvar, par to, kā viņi risina savas dzīves mežģus, un- kā caur palielināmo stiklu- paskaties uz savējo dz. .... un reizēm- tas ir vērts, ļoti!!! :) .. un arī tas- kā šķietami mazajos prieciņos, cilvēki rod- laimītes.... Un tad... nu tad nevari nedomāt- velns!!! nu ka izskriet ārā, apķert debesis un iedot buču tai vnm dusmīgajai kaimiņienei!! ... ai, tas taču ir tik forši- būt!!!

Tā jau ir, dzīves strupceļi gadās, tad gan noder kāds zibens, kas iesper klintī, veidojot jaunu ceļu, un grāmata, lai, cik tas banāli skan, bija un ir padomdevējs...jo kam gan citam tā tiek rakstīta- lai dalītos, iekustinātu, palīdzētu (nu ir jau tur daudz apakšā arī naudas lietu, atpazīstamības veidošana, bet taču ne par to šoreiz).

   Jā, Ineta- pilnībā piekrītu tam, ka tas, kas der vienam, nebūt nederēs- citam! Arī par Osho- ir domas, kuras vnk- palieku maliņā, pieļaujot, ka pati kko nesaprotu līdz galam.. Ir vietas, kuras esmu pasvītrojusi, vietas, kuras iekrāsojusi; sev. Pēdējā no psiholoģiska rakst.grāmatiņām, ko izlasīju, bija A.Pancs "Sarunas par laimi"; un atk- bija domas, kuras pieķēra, pat ļoti, bija, kurām, kā Tu labi pateici- lasot dialogā- nespēju līdz galam piekrist; gluži tāpat, kā I.Prisjalkovas grāmatās un citās. Tāpēc jau blogā bija šie mani vārdi: " /../ kaut mazs, pavisam sīks grūdieniņš no malas.." gadās, kad aizķer kāds teikums, kas šķiet- šajā laikā un vietā- teikts tieši- tev!!

   Varbūt šoreiz es mazāk domaju par rutīnu, kaut arī tā ir lieta, kurai- ļaujot plesties plašumā- tā var pārņemt mūsu dzīves; es vairāk domāju par teim gadījumiem, kad saproti: tālāk tā, kā līdz šim, nav iespējams /iemesli te var būt dažādi/, bet- ko mainīt, pa lielam, arī baidies; un tas ir tiaki- dabiski!!
.......................................
   Paldies, ka izteici savu viedokli!! :) Un- lai Mazais nedod- miera!!

Vasilim labāk nedot tādas grāmatas, viņš jau mums tā kā būtne no kosmosa, neatšifrējams , ja vēl psiholoģiskas lietas salasīsies, oi, oi

Tas ir jauki, ka lasot mēs to citu cilvēku pieredzi  izjūtam, analizējam, sveram, veidojam dialogu Neviens gudrais vai pieredzējušais nedzīvo mūsu dzīvi, tā katram sava, līdz ar to savs ceļš Secināju, ka tādas pārdomu grāmatas ir jālasa dialogā, nevis uzreiz pieņemot visu par baltu patiesību vai gluži pretēji, noliedzot, ja kas nepatīk. Tas pats Ošo, pēc manām domām, savos izteicienos un pamācībās ir pretrunu pilns, vismaz man radās tāds iespaids. "Annas Psiholoģiju" nelasīju, tāpēc neko komentēt nevaru. Paldies par ieteikumu! Vēl neesmu izlēmusi, vai esmu komforta zonā vai nē, tāda rutīna man tuvākajā laikā nedraud, mazdēls neļaus iesūnot

Ja spēju ko palīdzēt- dod ziņu!!

Smags fizisks dabs...atraitnis

.. nesapratu   kas kuru tgd kaitina?? un- kāds šobrīd sakars ar bērniem??

Pati zini-kaitinasana-jo bernu but nevar

.... nepiekritīšu, Vasilij.. par tām rudens depresijām.. tas vnk ir ērtākais ceļš pašam/-ai priekš sevis, kā novelt savu nesaņemšanos un- ļaušanos..

Rudens-depresiju laiks-uz kapiniem....atraitnis