Lita savā blogā iesāka sarunu par VĒRTĪBĀM mūsu katra dzīvē. Par VĒRTĪBĀM- Alises ieraksts. Kkā galīgi nejauši sanācis, ka turpināšu par to pašu.

   Vnm esmu uzskatījusi, ka cilvēku, lai ko viņš nedarītu, motivē nevis kritika, bet gan uzmundrinošs, silts vārds; un arī tad, ja nākas ko aizrādīt vai pamācīt, to taču var izteikt tik dažādi- gan liekot zaudēt jebkuru vēlmi padarīt darbiņu labāk, gan- gluži pretēji, kad vēlme izdarīt patiešām labi, nāk no tevis paša būtības dziļumiem. Šobrīd, vairāk kā jebkad, apjaušu, cik nepārvērtējama VĒRTĪBA ir cilvēciska, patiesi ieinteresēta, silta attieksme pret līdzcilvēku/-iem. Ja esot sev svešā vidē, starp sev svešiem cilvēkiem, sajūti, cik nozīmīga esi viņiem, un sajūti to ar ikkuru mazumiņu, tad... nu tad tas patiešām ir miljons!! 

    Un tad, kad dažas dienas atpakaļ ieraudzīju pie mājas, kurā atrodos, nelielā mastā plīvojam sev tik pazīstamu karodziņu... nu tad vnk uz laiciņu zaudēju valodu...

    Ja darba devējs pret darba ņēmēju izturas nevis kā pret padoto, bet kā pret līdzcilvēku, kuram arī ir savas vēlmes un intereses... savs jūtīgums un sava varēšanas robeža, tad tas ir miljons!! Lai arī man nav un nebūs nekad miljona naudas izteiksmē, tad vnm zināšu, ka esmu to saņēmusi, pie tam- ne reizi vien, citās, daudz vērtākās banknotēs.  

/šī nav domāta kā fotoreportāža, nepārprotiet;  par cik vakar, ap šo laiku, paraudzījos tā ciešāk- kur tad īsti esmu, nu nevarēju šīs bildītes nepievienot!!   / ..