Izlasīju Ingas Gailes "Stiklus".
Teikšu godīgi- pirmās 20-30 lpp gāja ne visai, liku malā un ņēmu no jauna.. Un tad- "ielasījos", nu tas ir tā, kad "ielasās līdz kniedei". Es netaisos tgd stāstīt, par ko tieši grāmatā; tāpat zinu ka vieglu bestselleru cienītājiem /jā! jā! jā!- es arī tos lasu bieži un daudz, jo lasīt ir- viegli!/ patiks- ne visai, vnk atļaušos- pāris vietiņu no grāmatas:
"Es domāju par drošības salu, par istabu, par dienu, kad no tavas tējas krūzes cēlās garaiņi, kad ziemas saule mani noglāstīja un tad tu. Tad tu. /../ Tad jautāji, bet bet es tev sacīju, nejautā, nejautā. Nāc. Un tu noskūpstīji mani. /../ Tu aizslēdzi istabas durvis. Tu jautāji man, vai es gribu vēl. Mans ķermenis bija liesma. Es zināju, ka nākamajā rītā, kad iziešu parkā, koki būs sazaļojuši."
Mums katram ir kāda "drošības sala" pasaulē šajā. Tas var būt Vīrietis, tie var būt Vecāki... un tad, kad šīs SALAS vairs- pēkšņi!- nav, tu jūties kā pazaudējusies... Meklē, aiz kā un kur aizķerties, meklē, kam pieķerties- domās, sajūtās, fiziski... Un tici, nežēlīgi tici, ka radīsi šo SALU no jauna, kur citur, bet- radīsi..
Un vēl:
"Stikls ir tā neredzamā siena- stereotipi, kādam cilvēkam vajadzētu būt,- kas atdala cilvēkus citu no cita /../" ..
Un vai tad mēs it bieži nedarām to pašu?? Tad, kad sāp ļoti, uzceļam sev apkārt šo stikla sienu- nedod dievs! kādam piekļūt tavam vājumam, neraizsargātībai, dvēselei.. Smaidām, jo tā vajag. Esam "pozitīvi", jo tā vajag. Bet tas, kas patiešām notiek mūsos- aiz "stikla sienas"...
/atvainojos!- NE JAU NO NETA!; ha!!!!!/
Tāpēc mani šī grāmata uzrunāja tā, kā uzrunāja.
/ik kuram stulbam komentam, ja tāds vsp sekos, neatbildēšu/.
Ключевые слова: vai palikt aiz stikla sienas0
Paldies, patiešām silts "paldies", ka izlasījāt, vai kko pierakstījāt, vai nepierakstījāt neko, bet tāpat jau kkas palika Jūsos no tā, ko vēlējos pateikt!
Man žēl, ka uzrakstīju, bet neparunājos ar Jums. Vnk nesanāca- kad. Kā Alda Es saka: Te patiešām bija viela diskusijām, un tās varēja veidoties. Jā, man žēl, ka sanāca laika trūk.dēļ palikt no šī ieraksta maliņā.. Ineta, Kuku, Zigīti- vnm priecājos Jūs satikt!! :)) Un, skat- pat Naurēns atgriezies, nu jauki, ko teikt.. Nu ir man brillīte, Maksim, ir, sen jau, tūlīt pēc videnes jau uzradās, a mani tas nesatrauc, goda v.!!, nekad neesmu gribējusi ar lēcām ķēpāties, ar brillīti vienkāršāk Un- vrb jau Tev taisnība- pati tās acītes sabojāju... Biju maza, lasīju zem segas, ar bateriju... Vēlāk, kad bērni bija maziņi, lasīju pie svecītes, lai viņi mierīgi čuč... nu tā...
Lai Jums, man, lai Visiem izdevusies, patiešām ne slikta nākamā nedēļa!! /uiiii!!! man no tās vsp ir bail... / .... būs labi!!!
lasīšana ļoti sabojā redzi
kas Tevi Ingridiņ piespiež lasīt, redzu, ka brillīte jau ir uz deguntiņa.........tas viss no lasīšanas
jā, lielāka ķibele izsit no līdzsvara un, ja no vietas vairākas(sieva/vīrs pamet, nodeg māja, tuvinieks saslimst, atlaiž no darba...), tad, var teikt, ka sala buļ buļ!
Ingrīdiņa .......paliek arvien smukāka !
mani sarga...apsardzes firma...ja kas nemaz tik dargi nav
Drosibas sala...ta ir katram,pat dzivniekam.....par majam to sauc
Patīk Viela diskusijām.
Stikla siena.......arī man tā ir. Uzskatu, vajadzīga, jo tas ko pielaid ielaid savā dvēselē, sāpina viss sāpīgāk.
Hmmm ....Drošības Salai vajadzētu apkārt nevis Stikla Sienu , bet kārtīgu mūri uzbūvēt - lai viņa būtu pavisam droša , ierēdņu un ložu necaulaidīga
.... nu nu..
Lai Latvija sargā!Tevi!Rīta himna plkst 6.00,pa LV radio
20:41- kļūdies.
.... zinu, vnk- zinu!!, ka saprati arī to- aiz nepateiktā! ..
Tu esi vai nu Sandra Kalniete,vai Ingrīdas Sudrabas kundze-lai Latvija sargā!Nav manā kompetencē...atraitnis,bērnu būt nevar
Paldies Tev, Vasilij, vnk- paldies!!
No manas puses,varu vienīgi Krepko Celovatj-atraitnis
Un nav ko pioevērst uzmanību tādam andrjukhkam,un kurš jau sākumā atpazinis-vienīgi Robijs Wiljams ar izklāstītām Kremļa plānojuma detaļām,un kur zadies pie