Neaizmirstu.Piedomāju, ka ir arī privātā dzīve. Bet - visai bieži darbs aizmirst, ka man ir arī privātā dzīve

Hmm...man tagad tie inčīgie gadi - vairs neticu (jo vairs nav tie gadi) un vēl neticu (jo vēl nav tie gadi). Bet noteikti atkal ticēšu (kad būs tie gadi)!   

jap, viennozīmīgi...

Manējais - pūķīša

Un labi vien ir,ka nebüs,kä bija. Dzīvot "atkärtojumä"? Vai man ideju trükst,ka vajadzétu atkärtoties? Né,né. Nav svarīgi labäk vai sliktäk(tas ir katra paša ziņä),galvenais,lai bütu citädi un bez nožélas.(patīk jau mums pačīkstét un pasapņot,kä bütu,ja bütu...)

Ļoti svarīgi. Täpéc labäk šad un tad ko nokluséju,atstäju nepateiktu,bet melot-man atmiņa nav tik laba,lai varétu atļauties melot...

Šeit vispār rodas iespaids,ka var darīt da jebko,jo administräcijai ir pie kājas. Par ievietotām fotogräfijām jau vairākas reizes esmu saņémusi véstules. Arī no jau pieminétäs MAIJAS,bet pieļauju,ka viņa ir nonäkusi tädä pat situäcijä kä es nesen,kad käds uzlauza manu profilu ( paroli un lietotäjvärdu nevienam devusi neesmu) un manä värdä izsütīja šädas véstules. Riebīgi,zemiski,léti un skumji...

"Visi cilvéki kä cilvéki.. Un kur es viena täda perfekta gadījusies?!" šis teiciens noteikti nav attiecinäms uz mani. Es pie tiem cilvékiem kä cilvékiem piederu,ar visiem saviem tikumiem un netikumiem:-D vismaz dzīvot jautri:-D

Gluži pretéji-kļuvu par to,ko bérnībä teicu,ka nekad nebüšu. Bet-ir okey:-D tagad zinu,ka dzīvé viss atspéléjas. Kaitinäju,riebu un neklausīju skolotäjas,tagad pati esmu skolotäja. Paldies Dievam,mani audzékņi pat uz pusi nav tädi,käda biju es:-D

Ir stulbi kärtot otra dzīvi pat tad,ja tev to lüdz. Kur nu vél,ja nelüdz.