Piekrītu Kristam. Viss atkarīgs no situācijas. Bet, lai kā arī nebūtu, ja lēmums pieņemts, tad vairs nekādas šaubīšanās, tikai uz priekšu!

Nav nemaz tik nesakarīgi. Ja izlaiž pirmo piedziedājumu, tad sanāk puslīdz sakarīgs šķiršanās apraksts. Man liekas, ka Reinika un Freimaņa dziesmās ir stipri lielāks sviests. Es domāju tā -  ja cilvēkam nav ko teikt, tad viņš arī neko nevar pateikt, lai cik daiļus un atskanīgus vārdus virknētu. (Te es domāju daudzus dziesmu rakstītājus).

Par atpakaļgaitu nezinu, taču runā, ka Zviedrijā putni lidojot ar kājām gaisā.....
lai neredzētu neglītos zviedrus.  

Parasti nerosina. Ja vien pavadvēstulē nav kas tāds, kas ieinteresē.

Varu būt arī citur.     Vai ir kādi sakarīgi priekšlikumi?

• Mazsvarīgi

pat varētu teikt, ka nemaz nav svarīgi, ko domā vai saka CITI. Savu ģērbšanos spēju novērtēt pati spogulī. Bet mani draugi ir MANI draugi. Un ir pilnīgi vienalga, ko par viņiem domā citi, kas nav manējie. Varbūt tieši tāpēc viņi nav mani draugi, jo domā citādāk?......

No kā slēpt? No zagļiem? Tie jau nu zin, kur katram zeķes glabājas.
Man nebalto dienu rezerve glabājas bankā. Tur vismaz kāds procentiņš pieripo klāt...
:)

Man garšo pikanti ēdieni, ar dažādām garšvielām, bet ne piparoti. Neciešu kopš padomju laikiem, kad sāls un pipari bija vienīgās garšvielas.

Kaut kur lasīju, ka cilvēki mēdzot jaukt izsalkuma sajūtu ar slāpēm. Viens dietologs ieteica vispirms padzerties, un, ja pēc 10 min. vēl aizvien gribas ēst, tikai tad meklēt ņammu.

Jā, arī mani šis jautājums nodarbina. Meklēju atbildi, bet neatrodu.