man liekas, ir otrādi...ka mēs darām labu tiem ,kurus mēs mīlam....un tie,kuri mūs mīl ..dara atkal mums labu

Mīlestībā jābūt diviem!
Un jābūt tam došanas priekam...
Vienmēr,taču,atdodam vairāk tam,ko visvairāk mīlam...
Taču saņemt ne vienmēr iznāk no tā paša cilvēka!

Kaut kā neskan....varbūt: mēs darām vairāk laba tiem,kurus mīlam,un atdaram ar labu tiem,kuri dara labu mums...kaut kā tā.

Gadaas musu dzeiviitee aridzan taa. Es miilj,tie citi nee. Jebshu mani miilj ij pa daudz miilj,ij bezmaz vai bez ziepeems grib liist.Nivajag man tavu poliidziibu.
Taa notiekas draugs,tikai zhaalj,ka neprotam to noveerteeti

laikam jau dosanas prieks...justies kaadam nepieciesamam...

Aizmirsisim pagatni-serkocins vienalga bija sagatavots...

Gadās, ka grūti mīlēt tos, kas mums dara labu. Grūti justies parādniekam, sevišķi, ja tam cilvēkam nekā nespējam atlīdzināt. Tas nomāc, tad nu savā sirdī meklējam iemeslus, lai parāda sajūtu mazinātu.

Labus cilvēkus dabiski ka mīlām riktīgi,ar sirdi.