Tapēc, ka svešam cilvēkam no Tevis nekā nevajag...vienkārši nesavtīgi labs cilvēks...

...tā dažreiz notiek un laikam jau tam arī ir ,kāda nozīme ....ir cilvēki ,kas prot izrādīt savas jūtas un ir ,kas tās tur sevī iekšā ,mēs esam tak tik dažādi ....bet protams ir arī vienaldzīgie un ir egoisti ,tānu tas ir ...

paradoks,bet parasti tieši tā arī.Ja ne gluži svešs,tad cilvēks no kura to negaida,skrien palīgā,lamājot ka viņam viss jāuzzin no citiem!

Tātad,tie bija tikai vārdi.Un tas svešais ,droši vien,saprot,ka tev ir slikti,tāpēc ari uztraucas.

Tiešām dīvaini ... varbūt viņš pārdomājis ?

Uzticēšanās un vārdi  , dažkārt neiet roku rokā .

  Neklausies vārdos, skaties uz darbiem! Runāt skaisti tik daudzi prot, bet, kad ir jādara- tad tik redzi...un jūti...

Mana atbilde kaut kur isčibēja amigosa plašumos!nu vairs negribās otrreiz tik daudz rakstīt, vienīgi varu pateikt ka tuvam cilvēkam dažreiz ir grūtāk nekā svešam-kurš uzzvana-uztraucas uzmundrina un pazūd!Tuvumā esošais var būt tikai blakām, ,ja jūt ka neko līdzēt nevar!Un cik daudz reiz ir dzirdēts ka tieši tuvākajiem pārmet visvairāk ,ka tie neko nevar-svešam nau nevar iebāzt acīs viņa neizdarības!

tá biezzi notiek..