Tavas attiecības ar dusmām ir labas vai sliktas?
Tas ir neprognozējami ..., emocijas vispār notiek spontāni ..., dusmas nav no tām patīkamākajām , bet ilgi neciemojas ..., aiziet , atstājot gaistošu , gaišu skumju mākonīti , kurš aizpeld , aiznesdams kāda vārdu sev līdz ...
Manas dusmas ir kā orkāns, pēc tam pašai zēl skatīties uz to postažu.
Nedusmojos vispār!
Pārvēršu dusmas skumjās...
Ja izdodas tad gaišajās!
viss atkarigs no situacijas
....ne bez dusmām,tā ir dzīves sastāvdaļa......
Dusmas ir mans ienaidnieks....rīkojos e tā kā vajag...pēc tam nožļoju
.....nē, dusmām neļauju sevi iekarot......viens labums no nokaitināšanas...darbi dubultā sokas
Tas atkarīgs,kā,kur,par ko Tu mani nokaitināsi....
Reti un tad arī ātri pāriet. Cenšos sevī dusmas vispār neielaist.
dusmojos uzreiz,bet ureiz lieku sevi loghiski padomaat un saskatiit tajaa,ko pozitiivu,tas paliidz mieriigaak dziivot
nevis dusmojos, bet palieku nopietna, ar to pietiek:)
no 100% dusmojos kaut kur tikai 20% ,mani ir gruti nokaitinat
ļoti reti,bet tad ,kad tam ir pamats.
Attiecības- normālas. Viena otru respektējam. Dusmas - normāla dzīves sastāvdaļa, ja ir adekvātas situācijai.