Kā rožu krūmi,sievietes mēs esam,
Ko līdz pat salnām ziedu košums sedz,
Un vilinām un priecājamies sevī,
Kā stiprais dzimums ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas, sievietes mēs esam,
Kas tūkstoš krāsām liegi sirdi glauž,
Kā naktsvijoles mēness naktī
Ar smaržu stariem sirdi pušu lauž.
Mēs sievietes tik daudzveidīgas esam,
Kā viļņi, kas pār jūras klaidu klīst.
Ja vīrietis būs prasmīgs juvelieris,
Tam rokās nonāks dārgakmenis īsts!