Bieži mēs neredzam paši, kā dzīvojam zem debesīm, kā smejamies, par ko raudam, tikai katrs gaidām veiksmi.
Tik patīkami būt mīlētam un kad skumjas garām aizlido, bet kādreiz Tu sapratīsi pašu svarīgāko, lai gan nav viegli atrast savu ceļu, bet tik un tā pasaule sauc, tā ir priekš mīlestības vaļā un tik daudz laimes mūs gaida tajā.
Saglabā savas cerības. Viss nebūs tā kā agrāk. Dzīve vienmēr spēlē paslēpes, atminēt dzīves mīklas pamēģini.
Jā, atrodi savu ceļu, raujies visu laiku uz priekšu, ne dienu bez cīņas ar likteni un atceries, laiks negaida. Kas meklēs tas atradīs, kas gribēs tas mainīsies.
Notici sev!!!
Tavā priekšā ir durvis, aiz tās Tava laime, atver to, notici, sper soli, drošāk, uz priekšu! Vaidzēs pacīnīties, bet atpakaļ ceļa vairs nav, vienkārši esi TU PATS un nebaidies, Tev vienmēr būs blakus cilvēki, kad Tu piekusīsi, tie Tev palīdzēs iet tālāk un atbalstīs.
P.S. ...nebūsim pesimisti,smaidīsim biežāk!
Keywords: dzeja18356
Tieši tā ginta,,,smaidīsim!!!pat ja tas tā nav.
Smaidīsim ,jo dzīve ir skaista un nošpļauties parto ,ka tas tā nav!
Ja ir vel palicis 13km zemes gabals ar piebuvi saglabajies-Gribu Majas!!!