Agri rītā pamostos,
Lietus sitas logā.
Āra trokšņos ieklausos,
Paskatos pār žogu.
Kaimiņsētā kaķīši
Lielu troksni taisa,
Netraucē tiem nokrišņi,
Gāžas kas no gaisa.
Mīļi, mīļi kaitējas
Jaukie dzīvnieciņi,
Viens ar otru draudzējas
Krustām šķērsām viņi.
Dēls ar savu māmiņu
Karstai mīlai ļaujas,
Vecais runcs ķer dāmiņu,
Šī pie cita šaujas.
Es tik smaidot noskatos
Visā tajā tracī,
Tā tas viss iet gadsimtos
Un mums nav, ko sacīt!
Keywords: dzeja18356