Asaras man birst
un sajūta ka jūtas mirst
Es gribu mieru no šīs pasaules
un mazu daļu siltumu no saules

Pārāk daudz cilvēku mirst
un no debesīm pelēkām
lietus lāses birst

Man jau sen viss ir piegriezies
un gribu padoties, iet tālu prom
kur neviena nav, un neatgriezties

Jo cilvēki ir ka lieli samāksloti tēli
tie nekad nav bijuši un nebūs reāli
Tie kā ļaunas ēnas slīd man garām
un pati sevi es jau sāku vajāt

Pati sev es pretojos
un būt šeit vairs nevēlos,
ko daudz vēlēties vel es varu?
agri vai vēlu kāds pret mani pieprasīs karu.