Vai nevar šai dzīvē izbraukt pa lēto?
Tas ir tik neprātīgi, kā tēlot svēto.
Un ja tiešām tava sirds sāpes jūt
Tev tiek dota iespēja laimīgam būt.

Ir jāizsāp, nenopērc laimi par lētu
Kad mīla dzims sirdī, to novērtēt spētu.
To saudzētu, lolotu, katru baltu dienu
Kā dāvanu, ko dzīve pasniedz tik vienu.

Teica tēvs:tev nevar nesāpēt, vēl nē
Ir tev taču jāattīra sava dvēsele,
Ja jau gribi, mīlas cienīgs būt
Un dzīvē, reiz šajā, tu laimīgs būt.

Ja tomēr mēģināsi izbraukt pa lētu
Un apkārt sirdij savai tu uzcelsi sētu,
Var jau būt, ka tev vairs nesāpētu
Bet kā gan tad tu mīlēt spētu?

Es tikai dzīvot gribu, šai pasaulē
Ņemt visas krāsas, kas paletē.
Kamēr sapņo, tu, izkrāsot varavīksni
Ar saulstaru glāstiem, kad laimē tvīksi.

Vai tad par daudz es no dzīves, šīs prasu
Nespēj sniegt tā vairāk par rīta rasu?
Bet manī sēž iekšā dižais vāvera spīts
Atkal sākšu no jauna, ko līdz ausīs rīts.

Nē, nedomājiet, vairs nesāp man
Ne tādēļ, ka pavasaris ausīs skan.
Ir piedots viss un izsāpēts
Nekas šai dzīvē, nav bijis lēts.

Vairs neatskatīšos, nu tālāk es iešu
Ne par jums, par sevīm es smiešu.
Lūdzu piedodiet man, ja jums sāp vēl
Es melotu, ja teiktu, ka kaut kā man žēl.

Nevienam es nespēšu laimi dot
Kamēr nepratīšu pats to iemantot.
Jā varat saukt mani par egoistu
Bet nelamājiet par antikristu.

Vai nav vienalga, pa kuru ceļu iešu
Pa meža taku, vai pa lielceļu skriešu?
Tikai, ja galamērķis ir kopīgs mums
Mūs vienot var šis ceļojums.