Skrēja vēja pūsma
Norāva kokam lapu
Un aizmeta...
Atskrēja vējš
Aplauza kokam zarus
Un aizmeta
Atskrēja vētra
Un gribēja izraut koku ar saknēm
Un arī aizmest...
Nu pietiek es kliedzu
"Vai neesat to jau gana postījuši
Un visu vēlāk prom aizmetuši?"
Nu ko tu... attrauca vētra
Kas sevī mieru nes
To nesalauzt...
Liene Dzintare.
Keywords: dzeja18356