Daudzi dažādi notikumi manā dzīvē ir likuši mani atkal un atkal domāt, par to kas ir Dzīve, kas ir Cilvēks, kas ir Mīlestība, kas ir Labestība, nejaušības, kļūdas, Nāve un Piedošana. Šīs rindas ir mana izpratne par šiem jautājumiem vairāk vai mazāk pievēršoties katram no šiem tematiem. Tā ir tikai mazākā daļa no visa par ko domāju un kā domāju. Lasiet un pieņemiet to vai nē, bet tāds ir mans šī brīža Gara stāvoklis. Pasauli nepārveidosi, bet tomēr censties padarīt to labāku, ir katra ziņā!

Cilvēks kopš brīža, kad ierodas šajā pasaulē, jau atnāk ar sava veida pieredzi, nopelniem vai nopēluma pilnu bagāžu no iepriekšējās dzīves un no saviem radītājiem. Vai tas nozīmē, ka mēs neierodamies pasaulē kā balta lapa? Es domāju, ka nē. Kāda daļa pozitīvā un negatīvā no iepriekšējās dzīves jau ir mūsos, tas, ko “paņemam” no mūsu radītājiem vecākiem un tas ko jūtam, redzam, dzirdam deviņus mēnešus pirms atnākšanas.

Katram mums ir savs uzdevums, bet viens darbs visiem kopīgs – dzīvot šo Dzīvi un nodzīvot to tā, lai būtu prieks un lepnums aizejot no tās. Aiziet ar prieku, lepnumu un bez bailēm.

Atnākot sākas mūsu aktīvā Dzīves daļa, kad mēs kā sūklis “uzsūcam” visu, kas ir ap mums, tāpēc šis laiks līdz brīdim, kad sāk jau veidoties sajēga par labo, slikto, balto, melno, kad mūsos top pamatu pamati, ir ļoti svarīgs.

Katram būtu jāapzinās sava misija, savs uzdevums, kāpēc viņš ir ieradies šajā pasaulē un kas no viņa tiek gaidīts.

Cilvēki ir dažādi un ir jāpalīdz cilvēkiem, jāpalīdz tiem, kuri paši nevar sev palīdzēt. Vispirms jau pašam tā kļūt par cilvēku, “homo sapiens”, kurš ir brīvs no aizspriedumiem, ciena citu domas un izteiksmes brīvību, ciena katra personību un dzīvo saskaņā ar savu sirdsapziņu.

Dzīvot apvienojot, tīru sirdsapziņu ar patiesu iecietīgumu, mīlošām rūpēm un cieņu pret jebkuru citu dzīvu būtni.

Cilvēks aug un veidojas un katrs no mums zināmā laika posmā pilnveido sevi. Tāds kāds es biju vakar es neesmu šodien, kāds esmu šodien, nebūšu rīt. Dzīvosim šodien ar pagātnes pieredzi un domām par nākotni!

Cilvēki jāaicina pievērsties kam cēlākam un patiesākam, tādā veidā veidojot viņu personisko pieredzi un izpratni, tad viņi kļūs par aktīviem dalībniekiem sevis un sabiedrības labā, izzinot un pielietojot savas garīgās vērtības.

Katram cilvēkam ir jābūt godīgam un patiesam un ja cilvēki kļūdās, ir jāpiedod, jo katram ir tiesības kļūdīties. Kļūdīties var katrs, ne katrs spēj “neuzkāpt uz tā paša grābekļa” otrreiz un nepavisam ne katrs spēj to atzīt.

Kļūdas māca mūs, tās palīdz mums kļūt labākiem. Kādi būsim mēs, tādi būs mūsu bērni, mūsu sabiedrība, valsts un pasaule kopumā. Arī es esmu kļūdījies un es negribu to aizmirst un piedot pats sev, es gribu kļūt labāks. Gribu būt paraugs saviem bērniem, paraugs citiem, lai citiem būtu vēlme būt labākiem par mani.

Prātam jābūt gaišam, sirdsapziņai tīrai un sirdij patiesai, tas viss rada Mīlestību. Tikai Mīlestībā radītās vērtības ir patiesas un mūžīgas!

Mīlestībai ir dažādas formas: Mīlestība pret Cilvēkiem un Vecākiem; Mīlestība pret Dzimteni un Dabu; Mīlestība pret savu Mīļoto un šajā Mīlestībā radīto Dzīvību. Viss sākas ar Tevi pašu, ar Tavām mājām, Tavu ģimeni. Mīlestība ir pielāgošanās māksla, aizmirstot vai vismaz cenšoties ierobežot savu “Es”.

Sievietes, mūsu Karalienes, mūsu Princeses, cik daudz emociju, notikumu un pārdzīvojumu mēs vīrieši esam guvuši, un katrs, gadījums ir unikāls un vērtību pilns, katrs bagātina mūs, bagātina abas puses. Dzīve sastāv no gadījumiem, mirkļiem un neviens gadījums nav nejaušība.

Un, ja nav bijis lemts būt kopā, tad vienmēr paturi prātā to labāko, ne ļauno. Šis ļaunais ir tikai apgrūtinājums Tev pašam. Un nekādā gadījumā nekļūsti vienaldzīgs, vienaldzība nogalina. Tu vari mīlēt vai nemīlēt, Tev var patikt vai nepatikt, bet nekad un nekādā gadījumā Tu nedrīksti būt vienaldzīgs.

Sievietes ir kā Dievietes, apbrīnas un mīlestības vērtas, viņas ir radītājas un dzīvības turpinātājas, paldies Dievam ka ar mūsu līdzdalību :).
Kaut arī apgalvo, ka sievietes esot izturīgākas nekā mēs, mīlēsim viņas un saudzēsim!

Tikai divos gadījumos vīrietis metas ceļos – Sievietes priekšā un brīdī, kad viņam piešķir Bruņinieka titulu.

Dod Dzīvei visu kas Tev ir, velti sevi Dzīvei un sevis izzināšanai, savai ģimenei un sabiedrībai, lai Tev nav bail aizejot no šīs Dzīves un Tu esi mierīgs, gandarīts un laimīgs.

Mēs paši veidojam sevi. Mēs esam Viss un Viss ir mēs!

Visskumjākais dzīvē ir veltīgi iztērēts laiks un izniekots talants!

Esiet Laimīgi, dariet Laimīgus citus un biežāk smaidiet :).