Nu ko lai saku  Sonja-jāpiekrīt jau vien Tev būs,dēļ to vien,ka Tev taisnība,liela daļa taisnības!

Tur jau arī ir tā saize, ka ar to vien nepietiks- būs jāatsakās vispār no visa , kas sastāda procesu- dzīve. Tur nepietiks tikai- neiemīlēties, lai nebūtu vilšanās, nepalīdzēt kādam, lai nebūtu apgrūtinājuma. Redzi, jebkura emocija- kā pozitīvā, tā negatīvā- tas ir kairinājums, stimuls kaut kam, un nevar izslēgt tikai vienu emociju bloku, un priecāties- redz , cik man viss ir labi, man nesāpēs, viss vienalga, esmu nepieejams. Tā nenotiek, daba mūs ir savādākus veidojusi. Tā vienkāršāk sakot- tad ir jātaisa lobotomija, lai būtu pilnīga nepieejamība... Tāpēc jau arī es iesmaidīju par šīm dižo rakstnieku domām- atziņām, pat ņemot vērā viņu nervu sistēmas labilitāti, tomēr- reizēm sanāk dikti lielas aplamības lasīt .  

Bet Sonja,pats autors tak skaidri izsakās,ka tas ir viegli tikai tad ,ja esi gatavs  palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs.

Evitiņ, tad pamēģini- kaut vienu dienu savā mūžā, bet tā no visas sirds- būt nepieejamai. Bet - tikai godīgi. Neredzēt ( vai negribēt saskatīt- tas ir pavisam kas cits) - ne tuvinieku acis, ne ielaisties sarunās, nesadzirdēt, ja kāds lūdz palīdzību... Pamēgini, saulīt, un pati redzēsi- vai tiešām tas ir tik viegli... Man jau gabals nenokritīs no tā, ka redz, es nesapratu dižo Koelju domu, godīgi sakot, sen jau pāri ir tas laiks, kad kāda cilveka rakstīta doma man bija apbrīnas vērta. it sevišķi šāda- nu dikti abstrakta un autoram vien p[ieņemama.

tas dzejolis?

Ko Jūs te burieties
Caur dzegužu ligzdām
Lietu un vēju
Piesaukdamas
Es jūsu vējus
Iepīšu
Dzeltenā matu pīnē
Žoga vārtiņiem
Saviem
Krustu aizlikšu priekšā
Bet Jūs
plivinieties savos
Spārnos
Un ejat tālāk burties
Ne manās mājās.   

P.S.....bet patiesībā ,es izvērtēju katru Jūsu domu,un teikšu-super meitenes,katram tak par savu taisnību jācīnās!!!

    Domas vienojas vienā līmenī un nav svarīgi no kura fiziskā ķermeņa tās nākušas

Nav gan:)))))

Mani uzjautrina, un- tikai, šīs tukšrakstītājas, kas sadomājušaās no sevis Gudras, ļoti, un- kā šķiet- pat noticējušas!!!!!!!- savu (bez)domu dziļumam.

V ***- dziedi līdzi veiksmīgi tālāk!!!!!! Piebalsot, pat īsti nezinot- kam???- jaukākā no mākslām.

Mazgājas tas,kam slinkums kasīties,izskatās,ka IngrīdaiXX na slinkums

Te nu tu meitenīt dziļi maldies,bet neba man Tev savu dzīvi klāstīt ....

Paldies, Sonja, ka uzrakst;iji to, ko šajā sakarībā domāju es:))
Vismaz- ceru- ļ.cien.bloga autore mani par dumiķīti nenosauks.

Kaut- ko tas man mainītu- ja godīgi???? Lai sauc ne tā vien.

Tas, Evita, NAV viegli- būt nepieejamajai; arī tai, kas ir vienpat-ne savā būtībā.

Tu, kā jau rakstīju, izvēlies tekstiņus, kuros nemaz pati neesi tā īsti iebraukusi.

V***...uz tiem diviem apaļajiem   

šoreiz tas skatās uz to pašu pusi kā tu

V***...un kāds būs Tavs redzējums   

Tas tika tavs redzējums

O...taisnība par vienu vienību lielāka izauga

  Arī taisnība

V***....kas vienam ciešanas, otram labsajūta

pēcīti,bez šubām ,vienmēr brīva izvēle,ciest,vai neciest

Nezinu kā tur ar tām sapratnēm, bet kādiem mums katram būt ir katra paša brīva izvēle...