Bērns ir jāmīl...bet kas,par daudz,tas par skādi!

March 16 2011 13:06

Gādāšu, gādāšu tev manu Kriksīti,
Importa jaku un importa biksītes;
Tikai vēl pērnvasar saņēmi pasīti,-
Ko gan no Tevis lai tūdaliņ prasītu?

Kādēļ Tu savelc tik muļķīgu smīniņu?
Laikam jau pavairāk sadzēries vīniņu?
Paģiras moka ja nabaga cālīti,-
Te lūk būs aliņš un gurķīši sālīti.

Runā, ka Lidai no Tevis... Ai, rakari,
Slapjš vēl aiz ausīm, bet viņam jau sakari!
Blēņas! Ja padauza viņa vai kaziņa,
Lai tad nu gādā par gaidāmo maziņo.

...Dēliņš mans nestrādās- ļautiņi, maldāties!
Maz vai viņš monsturēts tika pa zaldātiem?
Tagad lai padzīvo vienreiz kā svētdienā,-
Dienišķam šņabītim pietiks un ēdienam!

Kur Tu pa naksniņu, mīļumiņ, klejoji,
Biji pie draugiem vai ballītē dejoji?
Negribi- nesaki, nomāc ja kaunība.
Dzīvo un pricājies, kamēr vēl jaunība!

Piekāvis pilsoni, uzlauzis bodīti?
Tādēļ lai bērnu ar gadiņiem sodītu!?
...Sveiks nu, mans kunkulīt, laimīgu taciņu!
Māmiņa sūtīs uz cietumu paciņas

Keywords: dzeja18356

Only authorized users can comment

Comments (6)

Blocked profile February 17 2012 00:44

bērns=cilvēks, cilvēks=personība, personība=neatkarībga
p.s. kāds sanāks tāds sanāks  

Ingrida X. March 16 2011 19:08

Tās-
    nav tās izrunājamās lietas.

Aiz to- blogs bez seguma.

Tas, kas starp tevi un viņiem, saviem cilvēciņiem, vai nu ir, vai- nav.

Blocked profile March 16 2011 17:57

Blocked profile March 16 2011 17:54

linda r. March 16 2011 14:43

mates sindroms,nevairak

Frēzija v. March 16 2011 13:30

Mīlet un izdabāt - divas dažādas lietas.

Sign In

Login