Mani sniegpulksteņi vēl zem dziļa sniega,
Viņu maigās sirdis ledū salst.
Un tie nejūt vēl,ka saule zvīļo,
Viņiem vēl nav nācis pavasar's.

Arī mana sirds tiem blakus-vai to dzirdi?
Klusi tā-kā sniegpulkstenis pukst.
Elpu tavu vajadzēs un silto sirdi,
Lai tā pēc dziļās ziemas atkal spētu just.

Sniegpulksteņi grimst tik dziļāk sniegā,
Trauslie ziedi un tiem līdzi sirds.
Atkal aizmieg dziļā ziemas miegā,
Nejūt tie,ka saule atkal mirdz.

Saule sniegu izkausēs,es zinu,
Skanēs atkal sniegpulksteņu zvans.
Bet kā būs ar sirdi?To es minu.
Tai ar sauli nepietiks,lai skan.

Manai sirdij tavu vajag blakus,
Tikai divatā tās ledu veiks.
Bet,kamēr maldies,meklē īsto taku,
Atceries-tik divās sirdīs spēks.

Divatā tās biezo sniega kārtu
Vienā mirklī varēs izkausēt,
Aizplūdīs tas straumēs-siltās,platās...
Tā tam jābūt,tikai nekavē!