Ko dara cilvēks,kad tam pavisam negaidīti pašā sēņu laikā iegadās brīva diena?Turklāt mežs ir pieejams,un nav it nekā,kas spētu aizkavēt doties,kur vien sirds vēlas.Protams,iet sēnēs.Ups,piedodiet tie,kam sēnes bijušas nebijušas.:)
Es eju sēnēs.Un nemēģiniet man aizrādīt,ka man jau tā nav it nekāda problēma-ne laika ne attāluma ziņā! Arī man vismaz pa durvīm ir jāiziet un pašas šās istabā nenāk ne sauktas.
Nu tā es saposos-kaut kad taču tām baravikām jāsākas,ko šīs šovasar kavējas?Tātad-es eju baravikās.Nu varbūt vēl gailenēs,apšu bekās...Bet ne jau alksnenēs vai cūcenēs.Man vajag bekas.
Ceļš līdz manai mīļajai sēņu vietiņai gan neliecina,ka būs,ko lasīt-sēnītes var saskaitīt uz pirkstiem,bet mana apņemšanās ir liela.
Nonāku savā sēņu vietiņā,laiks jauks,spīd saulīte un pa mežu staigāt ir ļoti patīkami.Arī apmaldīties neiespējami-mans mežiņš izkārtojies trīsstūrī,ko no vienas puses ieskauj pļava,no otras izcirtums,un trešajā pusē mani gaida ceļš-uz mājām.Iebrienu eglītēs un pamazām attālinos no ceļa un tuvojos pļavas malai.Un nepamanu,ka pa šo laiku saule jau pazudusi.Tas taču nekas,man nav kur pazust.Nav jau arī,bet bez saules staigāt pa mežu...nu ziniet-egles visas vienādas,ja nepazīsti katru koku personīgi,tad ...nu tad ir tā-eju mežā arvien dziļāk,meklēju sēnes,kuras ceru atrast,bet-priekšā nogāzts koks,tam jāapiet apkārt,tad tāds biezoknis,kuram cauri nevar tikt-atkal eju apkārt,tad slīkšņa-nudien varu derēt,ka pagājušajā reizē te tādas nebija.Vai tad tiešām tik stipri pielijis?Un nu ...bāc,atkal esmu uz ceļa.Es taču gribēju dziļāk mežā.:D Eju atkal.Tagad cītīgi pievērsīšu uzmanību tam,kurp dodos.Nu jā,izdevās,bet...tagad aizmirsu,ka sēnes jāmeklē.:D Nu nav jau tā,ka nav nevienas.Ja kādai gluži virsū jākāpj,tad tā tomēr mana .:) ;) Un cūcenēm brienu pāri-mani neinteresē rūgtas sēnes.Man vajag visu saldu.Netīk rūgtums nekādās izpausmēs.Ne dzīvē,ne pārtikā.Un sēnes tādas,ko uzreiz var cept.Nu tā jau nav,ka grozs tukšs,tikai baraviku gan joprojām nav.Nav tik daudz,cik gribētos.Labi,ka mani nepieviļ manas pārbaudītās vērtības,un man zināmie laukumiņi,kur savs deguns jāiebāž.Gailenes,čigānietes,pa kādai apšu bekai...Nepazīstat čigānietes?Tas labi,man paliks vairāk.:) Un tā nu esmu šo to salasījusi,un varu atkal gan pusdienas sagatavot,gan šo to arī ziemai noglabāt.Eju mājās,ļoti uzmanīgi skatoties,kur eju,bet nu jau vairs nav jāuztraucas-saule man palīdz kā spēdama,neapmaldīšos.