29.08.2007
Latvijas Avīzes pielikums Māja.Vide. Autors: Rūta Lipska.
Aktīvisti par dzīvnieku tiesībām pasaulē cīnās, paciešot pat fizisku izrēķināšanos
Vai dzīvnieks ir cilvēka īpašums, kas radīts viņa vajadzību apmierināšanai, vai arī neatkarīga būtne ar savām izjūtām, gribu, pat dvēseli? Vai mēs liktu vienādības zīmi starp savu suni vai kaķi un cūku vai laboratorijas žurku? Par šiem jautājumiem aicināja domāt dabas zinātņu doktors Martins Balluks no Austrijas, kurš nesen ciemojās Latvijā.
Par šiem jautājumiem cilvēki ir diskutējuši gadu tūkstošiem. Jau sengrieķu filozofs veģetārietis Pitagors aicinājis izturēties pret dzīvniekiem kā pret sev līdzīgiem. Pretstatā viņam Aristotelis norādīja, ka zemākās kārtas cilvēki un dzīvnieki eksistē augstāko labumam. Martinam pašam atbilde uz šiem jautājumiem ir skaidra – viņš dzīvnieku aizsardzības jomā darbojas jau 25 gadus un ir atsacījies no dzīvnieku valsts produktu izmantošanas uzturā arī gandrīz tikpat ilgu laiku. Martins nesēž rokas klēpī salicis un nefilozofē par šiem iepriekš minētajiem mūžīgajiem jautājumiem. Viņš darbojas 18 tūkstošu biedru organizācijā “Verein gegen Tierfabriken”, rīko pasākumus, protesta akcijas, stāsta citiem par dzīvnieku aizsardzību. “Savus mājdzīvniekus mēs nereti uztveram kā līdzīgus, saprotam un respektējam viņu vajadzības, vēlmes, esam gatavi tiem daudz ko ziedot, pat riskēt ar sevi, lai tos sargātu. Bet attiecināt to arī uz citiem dzīvniekiem sabiedrībai kopumā jau ir daudz grūtāk,” atzīst austrietis.
Mazāk ciešanu vai līdzvērtīgas tiesības?
Dzīvnieku aizsardzības jomā ir divi virzieni – radikālais dzīvnieku tiesību aizsardzības virziens un mazāk radikālais labklājības aizstāvības virziens.
Dzīvnieku labklājības cīnītāji uzskata, ka nav nekas slikts izmantot dzīvniekus, to produktus pārtikai, apģērbam, izklaidei, zinātniskai izpētei, taču obligāti ir jānodrošina, lai tie neciestu nevajadzīgi. Cīņas motivācija ir līdzjūtība pret dzīvniekiem un mērķis mazināt viņu ciešanas.
Martins pieder pie radikālajiem dzīvnieku tiesību aktīvistiem, kuri apgalvo, ka cilvēku un dzīvnieku ciešanas ir jāvērtē vienādi. Viņi uzskata, ka dzīvnieku izmantošana nav pieļaujama un ir nepieciešama jauna attiecību modeļa veidošana starp cilvēkiem un dzīvniekiem. Dzīvnieku tiesību aktīvisti, piemēram, ir izstrādājuši Lielo primātu deklarāciju, lai aizstāvētu šo dzīvnieku – šimpanžu, gorillu, orangutanu – tiesības uz dzīvību, personisko brīvību un aizsardzību pret spīdzināšanu, tā tos pielīdzinot cilvēkiem.
Par saviem pārkāpumiem ziņo policijai
Martins kopā ar savu organizāciju cīnās par to, lai netiktu pieļauts, ka pret dzīvniekiem, īpaši lauksaimniecībā izmantojamiem, attiecas kā pret lietām, no kurām svarīgākais ir gūt maksimālu labumu, milzīgās konkurences apstākļos piedāvājot lētāku produkciju.“Lai taupītu barību, maksimāli tiek ierobežotas fermu iemītnieku kustības, jo tad tie apēd mazāk. Vistas būros ir tik cieši cita pie citas, ka visas reizē nevar nostāties uz zemes. Cūkas tur tik šaurās novietnēs, ka tās nevar pat normāli apgulties, bez salmiem, no kā sataisīt migu,” par situāciju Austrijā stāsta dzīvnieku tiesību aktīvists.Jaundzimušos bullīšus no Ziemeļeiropas ved nobarošanai uz dienvidiem un tie ilgu laiku pavada pārblīvētos furgonos. Dzīvnieki pārblīvētos furgonos karstumā un bezgaisā diennaktīm stāv pie kautuves durvīm. “Verein gegen Tierfabriken” cīnās pret šādām nežēlības izpausmēm. Martins organizējis un piedalījies arī protesta akcijās pret dzīvnieku izmantošanu izklaides un modes industrijā, zinātnes vārdā un citur.
Martins šajā jomā darbojas ar milzīgu enerģiju, neatlaidību un visiem iespējamajiem līdzekļiem – vispirms atļautiem, bet, ja ar tiem neko neizdodas panākt, arī neatļautiem, nebaidoties pat no apcietinājuma un tiesas procesiem. Organizācijas dalībnieki ielaužas fermās, safilmē dzīvniekus, kuri cieš no cietsirdīgas izturēšanās, vārgākos nogādā patversmēs un tad izsauc policiju, atzīstoties likuma pārkāpšanā, kā arī ziņo par atklājumiem masu medijiem, kuri savukārt informē sabiedrību. Lai gan par šādām darbībām aktīvisti tikuši vairākkārt iesūdzēti tiesā, viņus attaisnoja, jo tiesa atzina, ka tas ir noticis sabiedrības interesēs.
Martina organizācija 2003. gadā pierādīja, ka netiek ievērota likumdošana, kas paredz nodrošināt fermās dzīvniekiem lielākas platības. Dzīvnieku tiesību aktīvisti ir panākuši, ka no 2009. gada Austrijā vistas būros vairs neturēs un tām būs pieejamas ganības. Lielveikalos jau tagad pārdod tikai šādu vistu olas.
Austrijā vairs cirkā neizmanto savvaļas dzīvniekus, jo tas ir aizliegts. Arī par to cīnījās aktīvisti, protestējot katras izrādes laikā, paciešot pat fizisku izrēķināšanos un degunu salaušanu, slepeni filmējot un iegūstot materiālus par cietsirdīgu apiešanos ar dzīvniekiem. “Politiķi piekāpjas, ja viņi jūt, ka sabiedrība mūs atbalsta,” saka Martins.
Šajā valstī vairs nav arī kažokzvēru fermu. Tās ir aizliegtas, un šim piemēram ir sekojušas citas valstis.Latvija nav to vidū. Lai panāktu pēdējās kažokzvēru fermas slēgšanu, aktīvisti ielauzās kāda ietekmīga politiķa birojā, nogūlās uz grīdas, astoņi cilvēki saslēdzās ar galvām kopā un negāja no turienes laukā, līdz īpašnieks piekrita slēgt fermu.
Arī dzīvnieku ādas izstrādājumu tirdzniecība Austrijā plok. Kurš gan gribēs iet tās pirkt, ja pie durvīm klaigā dzīvnieku aizstāvji, rādot šo ādu iegūšanas aizkulises?
Darbojas ar pamestiem mājdzīvniekiem
Ir valstis, kur situācija dzīvnieku aizsardzības jomā ir labāka nekā Latvijā, ir valstis, kur situācija ir sliktāka, uzskata Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes vadītāja Solvita Vība. Par cietsirdību pret dzīvniekiem pie mums arī ierosina krimināllietas un liek cietumā, tas arī liecina, ka ir likumdošana, kas šos jautājumus regulē, kā arī notiek tās kontrole. Par cietsirdīgu izturēšanos un citiem aspektiem, kas saistīti ar dzīvnieku turēšanu, var ziņot Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).
Stingrāku dzīvnieku aizsardzības prasību ievērošanas kontroli kavē nelielais PVD inspektoru skaits, arī tas, ka mums nav atsevišķas dzīvnieku policijas vai aktīvu sabiedrisko inspektoru, kā tas ir citviet, tāds ir S. Vības viedoklis. Tāpēc varbūt ne visi, kas to pelnījuši, saņem sodu.
Sabiedrisko organizāciju, kas darbotos šajā jomā, gan mums ir maz, tās uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas, kamēr citās Eiropas valstīs tādu ir simtiem. Vairākums šo organizāciju ir iesaistītas darbā ar pamestiem mājdzīvniekiem, atzīst S. Vība.
Atšķirībā no citām valstīm pie mums turpina viesoties cirka trupas ar izrādēm, kurās piedalās savvaļas dzīvnieki. S. Vība pati redzējusi ziloņus ar garajā ceļā transportlīdzekļos noberztiem vaigiem.
Latvijā tomēr pamazām mainās cilvēku attieksme pret dzīvniekiem. Pašlaik daudz biežāk iedzīvotāji sev mājdzīvniekus izvēlas no patversmēm, ir atsaucīgāki to atbalstītāji, liecina S. Vības pieredze. Un tas varētu nozīmēt to, ka arvien aktīvāka varētu kļūt sabiedrības līdzdalība dzīvnieku aizsardzības jautājumu risināšanā un ziņošanā par cietsirdīgu izturēšanos vai turēšanas noteikumu pārkāpumiem.
***
UZZIŅAI
- No 2004. līdz 2007. gada otrajam pusgadam Latvijā par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem notiesātas 57 personas, bet par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu – 105.
- Vairākumā gadījumu tiek piespriests nosacīts sods, naudas sods, bet atsevišķos gadījumos arī reāla brīvības atņemšana pat uz vairāk nekā trīs gadiem.
Spilgtākie nežēlīgas izturēšanās gadījumi pret dzīvniekiem Latvijā
- 2007. gada marts – Ugālē saimniecībā “Akmeņāres” badā nomērdētas septiņas govis un teliņš, vēl desmit govis bada novārdzinātas.
- 2004. gadā Ģibuļu pagasta “Veckauļu” mājās atrada 38 bada novārdzinātus suņus.
- 2003. gadā Ļaudonas pagastā kūtī “Mazā toce” atrada badā nomērdētas vairāk nekā 20 cūkas, kas savu izsalkumu bija mēģinājušas remdēt, ēdot savas sugasmāsas.
- 2002. gadā Liepājā kādā dzīvoklī atrada nepiemērotos apstākļos turētus ļoti novārdzinātus 29 suņus.
- 2002. gadā divi jaunieši kamīnā iemeta un sadedzināja balodi, to nofilmēja un filmu ievietoja internetā.
- 1996. gadā Skrīveru pagastā Astrīdai Bušmeistarei atsavināja 29 vēl dzīvus bada novārdzinātos zirgus, kas bija palikuši pāri no 70 zirgu lielā ganāmpulka.
Keywords: dzivnieku tiesības1